Mateja ev. 16 LTV1965

1. Atnāca pie viņa farizēji un saduķēji un kārdinādami prasīja, lai viņš tiem rādot kādu zīmi no debesīm.

2. Bet viņš atbildēja un tiem sacīja: „(Kad vakars metas, jūs sakāt: būs labs laiks, jo debess ir sarkana,

3. Un rīta agrumā: šodien būs negaiss, jo debess ir sarkana un apmākusies. Gaisa parādības jūs izprotat, vai jūs nevarat arī laika zīmes izprast?)

4. Ļauna un laulības pārkāpēju cilts meklē zīmes, bet viņai nekāda cita netiks dota kā vien pravieša Jonas zīme.“ Un viņš tos atstāja un aizgāja.

5. Un viņa mācekļi, pārceldamies uz otru malu, aizmirsa maizi paņemt līdzi.

6. Bet Jēzus uz tiem sacīja: „Pielūkojiet un sargaities no farizēju un saduķēju rauga.“

7. Bet viņi domāja un runāja savā starpā: „Tas tamdēļ, ka neesam maizi paņēmuši līdzi.“

8. Un Jēzus, to nomanīdams, uz tiem sacīja: „Kamdēļ jūs tā domājat, ka jums nav maizes, jūs mazticīgie.

9. Vai jūs vēl nesaprotat un neatminaties tās piecas maizes pieciem tūkstošiem un cik grozu jūs tur vēl salasījāt?

10. Nedz tās septiņas maizes četriem tūkstošiem, un cik grozu jūs vēl salasījāt?

11. Kā tad jūs nesaprotat, ka es nerunāju par maizi, jums sacīdams: sargaities no farizēju un saduķēju rauga?“

12. Tad tie saprata, ka viņš nebija teicis, lai sargās no [maizes] rauga, bet no farizēju un saduķēju mācības.

13. Bet kad Jēzus nonāca Filipa Cezarejas robežās, viņš vaicāja saviem mācekļiem un sacīja: „Ko ļaudis saka par Cilvēka Dēlu, kas viņš esot?“

14. Un viņi atbildēja: „Citi saka: Jānis Kristītājs; citi: Ēlija; vēl citi: Jeremija, vai kāds no praviešiem.“

15. Viņš uz tiem sacīja: „Bet ko tad jūs par mani sakāt, kas es esmu?“

16. Tad Sīmanis Pēteris atbildēja un sacīja: „Tu esi Kristus, dzīvā Dieva Dēls.“

17. Un Jēzus atbildēja un viņam sacīja: „Svētīgs tu esi, Sīmani, Jonas dēls, jo miesa un asinis tev to neatklāja, bet mans Tēvs, kas ir debesīs.

18. Un es tev saku: Tu esi Pēteris, un uz šās klints es gribu celt savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.

19. Un es tev došu debesu valstības atslēgas; un, ko tu siesi virs zemes, tas būs siets arī debesīs; un, ko tu atraisīsi virs zemes, tam jābūt atraisītam arī debesīs.“

20. Tad viņš saviem mācekļiem pavēlēja, lai tie nevienam nesaka, ka viņš ir Kristus.

21. No tā laika Jēzus iesāka saviem mācekļiem rādīt, ka viņam vajagot noiet uz Jeruzālemi un daudz ciest no vecajiem un augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tikt nokautam un trešajā dienā augšām celties.

22. Un Pēteris ņēma viņu savrup un iesāka viņu brīdināt, sacīdams: „Lai Dievs pasargā, Kungs! ka tev tas neno-tiek!“

23. Bet viņš atgriezdamies sacīja uz Pēteri: „Atkāpies no manis, sātān, tu man esi par apgrēcību. Jo tu nedomā, kas Dievam, bet kas cilvēkam patīk.“

24. Tad Jēzus sacīja uz saviem mācekļiem: „Ja kas grib man sekot, tam būs sevi aizliegt, ņemt savu krustu un sekot man.

25. Jo, kas grib izglābt savu dzīvību, tas to zaudēs; un, kas savu dzīvību zaudē manis dēļ, tas to mantos.

26. Jo ko tas cilvēkam palīdz, kad tas iemanto visu pasauli, bet tam zūd dvēsele. Jeb ko cilvēks var dot par savas dvēseles atpirkšanu?

27. Jo Cilvēka Dēls nāks sava Tēva godībā ar saviem eņģeļiem, un tad viņš ikkatram atmaksās pēc viņa darbiem.

28. Patiesi es jums saku: daži no tiem, kas šeitan stāv, nāvi nebaudīs, iekāms tie neredzēs Cilvēka Dēlu nākam savā valstība.“