Mateja ev. 17 LG8
1. Un pēc sešām dienām Jēzus ņēma Pēteri, Jēkabu un viņa brāli Jāni un tos veda savrup uz augstu kalnu,
2. Un tapa apskaidrots viņu priekšā, un Viņa vaigs spīdēja kā saule, un Viņa drēbes tapa baltas kā gaisma.
3. Un redzi, Mozus un Elija tiem parādījās un runāja ar Viņu.
4. Un Pēteris vērsās pie Jēzus un sacīja: “Kungs, šeit mums labi! Ja Tu gribi, tad mēs šeitan trīs būdas taisīsim, vienu Tev, vienu Mozum, un vienu Elijam.”
5. Tam vēl runājot, redzi, spožs padebesis tos apēnoja, un redzi, balss no padebeša sacīja: “Šis ir Mans mīļais Dēls, pie kā Man ir labs prāts, To jums būs klausīt.”
6. Kad mācekļi to dzirdēja, tad tie krita uz savu vaigu un ļoti izbijās.
7. Bet Jēzus nāca, tos aizskāra un sacīja: “Ceļaties un nebīstaties.”
8. Bet kad tie savas acis pacēla, tad tie neredzēja nevienu kā tik vien Jēzu.
9. Un no kalna noejot, Jēzus tiem pavēlēja un sacīja: “Nesakiet nevienam šo parādīšanu, tiekams Cilvēka Dēls nebūs uzcēlies no miroņiem.”
10. Un Viņa mācekļi Viņam vaicāja sacīdami: “Ko tad rakstu mācītāji saka, ka Elijam jānāk pirmajam?”
11. Bet Jēzus atbildēja un uz tiem sacīja: “Elija gan nāks pirmais un visu atkal sataisīs.
12. Bet Es jums saku, ka Elija jau ir nācis, tomēr tie viņu nav atzinuši, bet ar viņu darījuši, ko gribēdami. Tā arī Cilvēka Dēlam būs jācieš no viņiem.”
13. Tad mācekļi saprata, ka Viņš tiem sacījis par Jāni Kristītāju.
14. Un kad tie nāca pie ļaudīm, tad viens cilvēks pie Viņa atnāca un metās ceļos Viņa priekšā
15. Un sacīja: “Kungs, apžēlojies par manu dēlu, jo viņš ir mēnessērdzīgs un viņam briesmīgi jācieš; jo dažkārt viņš krīt ugunī un dažkārt ūdenī.
16. Un es to pie Taviem mācekļiem esmu atvedis, bet tie to nevarēja veselu darīt.”
17. Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Ak tu neticīgā un netiklā cilts, cik ilgi Es vēl būšu pie jums? Cik ilgi Es jūs panesīšu? Vediet viņu šurp pie Manis.”
18. Un Jēzus viņu apdraudēja, un velns no viņa izbēga; un zēns palika vesels tanī pašā stundā.
19. Tad mācekļi piegāja pie Jēzus atsevišķi un sacīja: “Kāpēc mēs viņu nevarējām izdzīt?”
20. Un Jēzus uz tiem sacīja: “Jūsu neticības dēļ; jo patiesi, Es jums saku: kad jums ticība ir kā sinepju graudiņš, tad jūs sacīsiet šim kalnam: nocelies no šejienes uz turieni, un viņš nocelsies, un nekas jums nebūs neiespējams.
21. Bet šī suga neizbēg kā vien caur lūgšanu un gavēšanu.”
22. Kad nu tie Galilejā apkārt staigāja, tad Jēzus uz tiem sacīja: “Cilvēka Dēls taps nodots cilvēku rokās.
23. Un Viņu nokaus, un trešā dienā Viņš celsies augšā.” Un tie ļoti noskuma.
24. Un kad tie Kapernaumā nāca, tad nodokļu saņēmēji atnāca pie Pētera un sacīja: “Vai jūsu Mācītājs nodokli nedod?”
25. Viņš sacīja: “Dod gan.” Un kad tas namā bija iegājis, Jēzus vispirms vaicāja viņam, sacīdams: “Ko tu domā, Sīman? No kuriem laicīgie ķēniņi ņem muitu un nodokli? Vai no saviem bērniem, vai no svešiniekiem?”
26. Pēteris uz Viņu sacīja: “No svešiniekiem.” Tad Jēzus uz to sacīja: “Tad dēli ir svabadi.
27. Bet lai mēs tiem nedodam apgrēcību, tad ej jūrmalā un izmet makšķeri, un pirmo zivi, kas piekodīsies, ņem, un viņas muti atdarījis, tu atradīsi vienu stateri, to ņem un dod viņiem priekš Manis un tevis.”