Mateja ev. 20 LG8

1. Jo Debesu valstība ir kā kāds nama tēvs, kas no rīta agrumā izgāja, strādniekus derēt savā vīna kalnā.

2. Un saderējis ar strādniekiem par vienu sudraba grasi par dienas algu, viņš tos nosūtīja savā vīna kalnā.

3. Un izgājis ap trešo stundu, viņš redzēja vēl citus pie tirgus bez darba stāvam,

4. Un uz tiem sacīja: “Noejat arī jūs vīna kalnā, es jums došu, kas nākas.”

5. Un tie nogāja. Atkal viņš izgāja ap sesto un devīto stundu un darīja tāpat.

6. Bet ap vienpadsmito stundu izgājis, viņš atrada vēl citus bez darba stāvam, un uz tiem saka: “Ko jūs visu dienu še stāviet bez darba?”

7. Tie uz viņu saka: “Neviens mūs nav derējis.” Viņš uz tiem saka: “Ejat jūs arīdzan vīna kalnā, un kas nākas, to jūs dabūsiet.”

8. Kad nu vakars metās, tad vīna kalna kungs saka savam uzraugam: “Sauc strādniekus un dod tiem algu, no pēdējiem sākdams, pie pirmajiem beigdams.”

9. Tad tie nāca, kas ap vienpadsmito stundu derēti, un dabūja savu grasi.

10. Bet kad pirmie nāca, tad tie cerēja vairāk dabūt; un tie arī dabūja ikviens savu grasi.

11. To dabūjuši, tie kurnēja pret nama tēvu,

12. Un sacīja: “Šie pēdējie vienu stundu vien strādājuši, un tu tos esi līdzinājis mums, kas dienas nastu un karstumu esam cietuši.”

13. Bet viņš atbildēja un uz vienu no tiem sacīja: “Draugs, es tev netaisnību nedaru. Vai tu ar mani neesi saderējis par vienu grasi?

14. Ņem, kas tev pieder, un ej; bet es šiem pēdējiem gribu tā dot kā tev.

15. Jeb vai man nav brīv, darīt ar savu mantu, kā es gribu? Jeb vai tava acs tāpēc skauž, ka es esmu labs?”

16. Tā pēdējie taps pirmie, un pirmie tie pēdējie. Jo daudz ir aicināti, bet maz izredzēti.”

17. Un noiedams uz Jeruzālemi, Jēzus ņēma divpadsmit mācekļus pie Sevis un ceļā uz tiem sacīja:

18. “Redzi, mēs noejam uz Jeruzālemi, un Cilvēka Dēls taps nodots augstiem priesteriem un rakstu mācītājiem, un tie Viņu pazudinās pie nāves.

19. Un Viņu nodos tiem pagāniem; tie Viņu apmēdīs, šaustīs un krustā sitīs, un trešā dienā Viņš atkal celsies augšā.”

20. Tad Cebedeja dēlu māte ar saviem dēliem nāca pie Viņa, metās zemē un lūdza ko no Viņa.

21. Un Viņš tai sacīja: “Ko tu gribi?” Tā uz Viņu sacīja: “Saki, lai šie mani divi dēli sēž Tavā valstībā viens Tev pa labo un otrs pa kreiso roku.”

22. Bet Jēzus atbildēja un sacīja: “Jūs nezināt, ko jūs lūdzat. Vai jūs varat dzert to biķeri, ko Es dzeršu, un likties kristīties ar kristību, ar ko Es topu kristīts?” Tie uz viņu sacīja: “Varam gan.”

23. Un Viņš uz tiem saka: “Manu biķeri jums gan būs dzert, un ar to kristību, ar ko Mani kristīs, jums būs tapt kristītiem; bet sēdēt pie Manas labās un kreisās rokas, Man nepieder dot, bet tas būs tiem, kam Mans Tēvs to novēlējis.”

24. Un kad tie desmit to dzirdēja, tad viņi apskaitās par abiem brāļiem.

25. Bet Jēzus tos aicināja pie Sevis un sacīja: “Jūs zināt, ka pasaules valdnieki pār ļaudīm valda, un lieliem kungiem pār tiem ir vara.

26. Bet pie jums tā nebūs būt; bet ja kas no jums grib būt liels, tas lai ir jūsu sulainis.

27. Un ja kas grib būt jūsu starpā pirmais, tas lai ir jūsu kalps;

28. Tā kā Cilvēka Dēls nav nācis, ka Viņam taptu kalpots, bet ka Viņš kalpotu, un Savu dzīvību dotu par atpirkšanas maksu priekš daudziem.”

29. Un kad tie no Jērikas izgāja, tad Viņam daudz ļaužu sekoja.

30. Un redzi, divi akli sēdēja ceļmalā; kad tie dzirdēja Jēzu garām ejam, tad tie brēca un sacīja: “Apžēlojies par mums, Kungs, Tu Dāvida dēls!”

31. Bet ļaudis tos apsauca, ka tie klusu ciestu; bet tie brēca vēl vairāk un sacīja: “Apžēlojies par mums, Kungs, Tu Dāvida dēls!”

32. Un Jēzus apstājās, tos aicināja un sacīja: “Ko jūs gribat, lai Es jums daru?”

33. Tie uz Viņu saka: “Kungs, ka mūsu acis top atdarītas.”

34. Un Jēzum palika žēl, un Viņš aizskāra viņu acis, un tūdaļ viņu acis tapa gaišas, un tie Viņam sekoja.