Mateja ev. 25 LTV1965

1. „Tad debesu valstība būs līdzīga desmit jaunavām, kas ņēma savus lukturus un izgāja līgavainim pretim.

2. Bet piecas no tām bija ģeķīgas, un piecas bija gudras.

3. Jo ģeķīgas ņēma savus lukturus, bet eļļas tās nepaņēma sev līdzi.

4. Bet gudrās paņēma sev līdzi ar lukturiem arī eļļu savos traukos.

5. Kad līgavainis kavējās nākt, tad viņas visas iesnauda un gulēja.

6. Bet nakts vidū balss atskanēja: Redzi, līgavainis nāk, izeita viņam pretim.

7. Tad visas jaunavas cēlās un sakārtoja savus lukturus.

8. Bet ģeķīgas sacīja gudrajām: Dodiet mums no savas eļļas, jo mūsu lukturi izdziest.

9. Bet gudrās atbildēja un sacīja: Tā ne, lai nepietrūktu mums un jums, bet noeita labāk pie pārdevējiem unpērciet sev.

10. Un kad tās aizgāja pirkt, nāca līgavainis, un kas bija gatavas, iegāja ar viņu kāzās, un durvis aizslēdza.

11. Pēc tam atnāca arī pārējās jaunavas un sacīja: Kungs, kungs, atdari mums!

12. Bet tas atbildēja un sacīja: Patiesi, es jums saku, es jūs nepazīstu.

13. Tāpēc esiet modrīgi, jo jūs nezināt ne dienu nedz stundu, kufā Cilvēka Dēls nāks.

14. Tas tāpat kā ar cilvēku, kas aizceļodams saaicināja savus kalpus un nodeva tiem savu mantu,

15. Un vienam viņš deva piecus talantus (podus), otram divus un trešam vienu, katram pēc viņa spējām, un pats tūdaļ aizceļoja.

16. Tūlīt nogāja tas, kas bija dabūjis piecus talantus (podus), darbojās ar tiem un sapelnīja vēl piecus.

17. Tā arī tas, kas bija dabūjis divus, sapelnīja vēl divus klāt.

18. Bet tas, kas bija dabūjis vienu, aizgāja un jeraka to zemē un tā paslēpa sava kunga naudu.

19. Bet pēc ilga laika šo kalpu kungs atnāca un sāka norēķināties ar tiem.

20. Tad atnāca tas, kas bija dabūjis piecus talantus, atnesa vēl piecus un sacīja: Kungs, tu man iedevi piecus talantus, redzi, es sapelnīju vēl piecus.

21. Un viņa kungs sacīja tam: Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā!

22. Arī tas, kas bija dabūjis divus talantus, atnāca un sacīja: Kungs, tu man iedevi divus talantus; redzi, es sapelnīju vēl divus.

23. Viņa kungs sacīja tam: Labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu. Ieej sava kunga priekā.

24. Bet atnāca arī tas, kas bija dabūjis vienu talantu un sacīja: Es pazīstu tevi kā bargu cilvēku, tu pļauji, kur neesi sējis, un salasi, kur neesi kaisījis.

25. Es baidījos, un aizgāju un apraku tavu talantu zemē. Te viņš ir, ņem savu mantu.

26. Bet viņa kungs atbildēja tam un sacīja: Tu blēdīgais un kūtrais kalps. Ja tu zināji, ka es pļauju, kur neesmu sējis, un salasu, kur neesmu kaisījis,

27. Tad tev vajadzēja dot manu mantu naudas mainitājiem; es pārnācis būtu saņēmis savu naudu ar augļiem.

28. Tāpēc ņemiet viņa talantu un dodiet to tam, kam ir desmit talantu.

29. Jo ikvienam, kam ir, tiks dots, un tam būs pārpilnība, bet no tā, kam nav, atņems to, kas tam ir.

30. Un nelietīgo kalpu izmetiet galējā tumsībā, tur būs raudāšana un zobu trīcēšana.

31. Bet kad Cilvēka Dēls nāks savā godībā, un visi eņģeļi līdz ar viņu, tad viņš sēdēs uz sava godības krēsla.

32. Un visas tautas tiks sapulcētas viņa priekšā; un viņš tās šķirs, kā gans šķijr avis no āžiem,

33. Un statīs avis pa savu labo, bet āžus pa kreiso roku.

34. Tad ķēniņš sacīs tiem, kas pa labo roku: Nāciet šurp, jūs mana tēva svētītie, iemantojiet valstību, kas jums ir sataisīta no pasaules iesākuma.

35. Jo es biju izsalcis, un jūs esat mani paēdinājuši; es biju izslāpis un jūs esat mani dzirdinājuši; es biju svešinieks, un jūs esat mani uzņēmuši.

36. Es biju pliks, un jūs esat mani apģērbuši; es biju slims, un jūs esat mani apmeklējuši; es biju cietumā, un jūs esat nākuši pie manis.

37. Tad taisnie atbildēs viņam un sacīs: Kungs, kad mēs esam tevi redzējuši izsālījušu un tevi paēdinājuši? Vai izslāpušu un tevi dzirdinājuši?

38. Kad mēs esam tevi redzējuši kā svešinieku un tevi uzņēmuši? Vai pliku un tevi apģērbuši?

39. Kad mēs esam tevi redzējuši slimu vai cietumā un nākuši pie tevis?

40. Tad ķēniņš tiem atbildēs un sacīs: Patiesi es jums saku: ko jūs darījuši vienam no šiem maniem vismazākiem brāļiem, to jūs esat man darījuši.

41. Tad viņš ari sacīs tiem, kas pa kreiso roku: Hita nost no manis, jūs nolādētie, mūžīgā ugunī, kas sataisīta velnam un viņa eņģeļiem.

42. Jo es biju izsalcis, un jūs neesat mani paēdinājuši; es biju izslāpis, un jūs neesat mani dzirdinājuši.

43. Es biju svešinieks, un jūs neesat mani uzņēmuši; es biju pliks, un jūs neesat mani apģērbuši; es biju slims un cietumā un jūs neesat mani apmeklējuši.

44. Tad tie arīdzan viņam atbildēs un sacīs: Kungs, kad mēs esam tevi redzējuši izsalkušu, vai izslāpušu, vai kā svešinieku, vai pliku, vai slimu, vai cietumā un neesam tev kalpojuši?

45. Tad viņš tiem atbildēs un sacīs: Patiesi, es jums saku, ko jūs neesat darījuši vienam no šiem vismazākajiem, to jūs arīdzan man neesat darījuši.

46. Un tie ieies mūžīgā sodībā, bet taisnie mūžīgā dzīvē.“