Mateja ev. 27 LTV1965
1. Bet rīta agrumā visi augstie priesteri un laužu vecaji pieņēma lēmumu par Jēzu, viņu nonāvēt.
2. Un tie saistīja viņu, aizveda un nodeva to zemes pārvaldniekam Pilātam.
3. Tad Jūda, viņa nodevējs, redzēdams, ka viņš pazudināts, nožēloja to, atnesa atpakaļ trīsdesmit sudraba gabalus augstajiem priesteriem un vecajiem
4. Un sacīja: „Es esmu grēkojis, nododams nenoziedzīgas asinis.“ Bet tie sacīja: „Kas mums par daļu? —Raugi tu pats!“
5. Un viņš nometa sudraba gabalus templī, aizgāja un pakārās.
6. Bet augstie priesteri paņēma sudraba gabalus un sacīja: „Nepieklājas tos likt Dieva šķirstā, jo tā ir asins nauda.“
7. Bet viņi nolēma pirkt par tiem podnieka tīrumu svešiniekiem par kapsētu.
8. Tāpēc šis tīrums ir nosaukts par asins tīrumu līdz šai dienai.
9. Tā ir piepildīts tas vārds, ko pravietis Jeremija runājis, sacīdams: „Un tie saņēma no Israēla bērniem trīsdesmit sudraba gabalus—tik dārgu maksu tie bija noteikuši—
10. Un deva tos par podnieka tīrumu, kā tas Kungs man ir pavēlējis.“
11. Bet Jēzu veda zemes pārvaldnieka priekšā. Un pārvaldnieks viņam jautāja: „Vai tu esi jūdu ķēniņš?“ Bet Jēzus sacija uz viņu: „Tu to saki.“
12. Un kad augstie priesteri un vecaji viņu apsūdzēja, viņš neatbildēja nenieka.
13. Tad Pilāts saka uz viņu: „Vai tu nedzirdi, cik smagi tie liecina pret tevi?“
14. Un viņš tam neatbildēja neviena paša vārda, tā ka pārvaldnieks loti brīnījās.
15. Bet svētkos zemes pārvaldnieks mēdza atlaist tauta: vienu cietumnieku, kuru tā vēlējās.
16. Un tanī laikā tiem biia kāds sevišķi bīstams cietumnieks vārdā Baraba.
17. Un kad tie bija sapulcējušies, Pilāts sacīja uz tiem: „Kupa jūs gribat, lai es jums atlaižu, vai Barabu, vai Jēzu, kupu sauc par Kristu?“
18. Jo viņš zināja, ka tie to bija nodevuši aiz skaudības.
19. Bet viņam sēžot uz soģa krēsla, viņa sieva sūtīja pie tā un lika sacīt: „Liec mierā šo taisno, jo es šonakt sapnī daudz cietu viņa dēļ.“
20. Bet augstie priesteri un vecaji pierunāja ļaudis, ka tie izlūgtos Barabu, bet Jēzu nokautu.
21. Un zemes pārvaldnieks atbildēja un sacīja tiem: „Kupu jūs gribat no šiem abiem, lai es jums atlaižu?“ Bet tie sacīja: „Barabu.“
22. Tad Pilāts saka tiem: „Ko tad es lai daru ar Jēzu, kupu sauc par Kristu?“ Viņi visi saka: „Sist viņu krustā!“
23. Bet viņš sacīja: „Ko tad viņš ļauna darījis?“ Bet tie brēca vēl vairāk: „Sist viņu krustā!“
24. Bet kad Pilāts redzēja, ka viņš nekā nevar izdarīt, bet troksnis kļuva vēl lielāks, tad viņš ņēma ūdeni un mazgāja rokas ļaužu priekšā, sacīdams. „Es esmu nevainīgs pie šī taisnā asinīm. Raugait jūs paši!“
25. Un visi ļaudis atbildēja un sacīja: „Viņa asinis lai nāk pār mums un mūsu bērniem.“
26. Tad viņš tiem atlaida Barabu, bet Jēzu šauta Un nodeva, lai viņu sistu krustā.
27. Tad zemes pārvaldnieka kapa vīri ņēmu Jēzu, veda to pārvaldnieka pilī un sasauca ap viņu visu pulku.
28. Un tie novilka viņam drēbes un apvilka viņam purpura mēteli.
29. Tie nopina ērkšķu vainagu un lika to Viņam galvā, un deva viņam niedri labajā rokā, un locīja ceļus viņa priekšā, vinu apsmiedami, un sacīja: „Sveiks, jūdu ķēniņ!“
30. Un tie spļāva viņam virsū, ņēma niedri un sita viņam pa galvu.
31. Un kad tie bija viņu apsmējuši, tad tie novilka viņam mēteli un apvilka vmam vīna paša drēbes un aizveda viņu, lai sistu krustā.
32. Bet iziedami tie sastapa cilvēku no Kučnas, vārdā Sīmani; tie piespieda to nest viņa krustu.
33. Un nonākuši tai vietā, ko sauc Golgātu, tas ir pieres vietu,
34. Tie viņam deva dzert etiķi, maisītu ar žulti; un, kad viņš to nobaudīja, viņš negribēja to dzert.
35. Un tie sita viņu krustā un izdalīja viņa drēbes savā starpā ar mesliem.
36. Un tie sēdēja tur un apsargāja viņu.
37. Un virs vīna galvas tie pielika viņa vainas uzrakstu: „Šis ir Jēzus, Jūdu ķēniņš.“
38. Tad divi slepkavas tika kopā ar viņu krustā sisti; viens pa labo, otrs pa kreiso roku.
39. Bet garāmgājēji zaimoja viņu, galvas kratīdami,
40. Un sacīja: „Viņš gribēja noplēst templi un to atkal uzcelt trijās dienās; palīdzi pats sev; ja tu esi Dieva Dēls, kāp no krusta zemē.“
41. Tāpat augstie priesteri līdz ar rakstu mācītājiem un vecajiem apsmēja viņu, sacīdami:
42. „Citiem viņs palīdzējis, bet pats sev nevar palīdzēt. Ja viņš ir Israēla ķēniņš, lai nokāpj no krusta, tad mēs ticēsim uz viņu.
43. Viņš Dievam uzticējies, tas lai glābj viņu, ja grib; jo viņš ir sacījis: Es esmu Dieva Dēls.“
44. Tāpat arī slepkavas, kas līdz ar viņu bija krustā sisti, zaimoja viņu.
45. Bet no sestās stundas tapa tumšs pār visu zemi līdz devītai stundai.
46. Bet ap devīto stundu Jēzus sauca stiprā balsī: „Ēli, Eli, lama zabachtani?“ Tas ir: „Mans Dievs, mans Dievs, kāpēc Tu esi mani atstājis?“
47. Bet daži no tiem, kas tur stāvēja, kad tie to dzirdēja, sacīja: „Šis sauc Ēkju.“
48. Un tūlīt viens no tiem aizskrēja, paņēma sūkli, pildīja to ar etiķi, uzsprauda to niedrē un dzirdīja viņu.
49. Bet citi sacīja: „Pagaid, redzēsim, vai Elija nāks un glābs viņu.“
50. Bet Jēzus atkal iekliedzās stiprā balsī un izlaida savu garu.
51. Un, redzi, tempļa priekškars pārplīsa no augšas līdz apakšai divos gabalos, un zeme trīcēja, un klintis šķēlās,
52. Un kapi atdarījās, un daudzu svēto miesas, kas dusēja, cēlās augšām.
53. Un tie izgāja no kapiem pēc viņa augšāmcelšanās, nāca svētajā pilsēta un parādījās daudziem.
54. Bet virsnieks un tie, kas bija pie viņa un sargāja Jēzu, redzēdami zemes trīci un visu, kas tur notika, izbijās ļoti un sacīja: „Patiesi, šis bija Dieva Dēls.“
55. Bet tur bija daudz sievu, kas no Galilejas bija sekojušas Jēzum un viņam kalpojušas, tās skatījās no tālienes.
56. Starp tām bija Marija Magdalēna un Marija, Jēkaba un Jāzepa māte, un Cebedeja dēlu māte.
57. Bet vakarā nāca kāds bagāts cilvēks no Arimatijas, vārdā Jāzeps, kas arī bija kļuvis par Jēzus mācekli.
58. Šis nogāja pie Pilāta un izlūdzās Jēzus miesas. Tad Pilāts pavēlēja tās viņam atdot.
59. Un Jāzeps ņēma miesas, ietina tās tīrā audeklā
60. Un ielika tās savā jaunajā kapā, ko viņš bija izcirtis klintī, un viņš pievēla lielu akmeni pie kapa durvīm un aizgāja.
61. Bet tur bija Marija Magdalēna un otra Marija, viņas sēdēja pretim kapam.
62. Bet otrā dienā, kas nāk pēc sataisāmās dienas, augstie priesteri un farizēji sapulcējas pie Pilāta
63. Un sacīja: „Kungs, mēs atmina-mies, ka šis viltnieks, vēl dzīvs būdams, sacīja: Pēc trim dienām es celšos augšām.
64. Tāpēc pavēli kapu apsargāt līdz trešajai dienai, ka viņa mācekļi nenāk naktī un viņu nenozog un neizpauž ļaudīm: Viņš ir no miroņiem augšāmcēlies. Pēdējā vilšana tad būtu lielāka nekā pirmā.“
65. Pilāts sacīja uz tiem: „Jums ir sargi, eita un apsargait to, kā paši zināt.“
66. Un tie aizgāja un pielika kapam sargus un bez tam vēl aizzīmogoja akmeni.