Mateja ev. 5 LTV1965
1. Kad viņš laužu pulku redzēja, viņš uzkāpa kalnā un nosēdās, un viņa mācekļi sapulcējās pie viņa.
2. Un savu muti atdarījis, viņš tos mācīja, sacīdams:
3. „Svētīgi garā nabagi, jo tiem pieder debesu valstība.
4. Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti.
5. Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi.
6. Svētīgi izsalkušie un izslāpušie pēc taisnības, jo tie tiks paēdināti.
7. Svētīgi žēlsirdīgie, jo tie dabūs žēlastību.
8. Svētīgi sirdsšķīstie, jo tie Dievu redzēs.
9. Svētīgi miera nesēji, jo tie tiks saukti par Dieva bērniem.
10. Svētīgi taisnības dēļ vajātie, jo tiem pieder debesu valstība.
11. Svētīgi jūs esat, ja jūs lamā un vajā un ar meliem par jums runā visu ļaunu manis dēļ.
12. Esiet priecīgi un līksmi, jo jūsu alga ir liela debesīs, jo tā tie vajājuši praviešus, kas priekš jums bija.
13. Jūs esat zemes sāls; bet ja sāls nederīga, ar ko tad sālīs? Tā neder vairs nekam, kā vien ārā izmetama un ļaudīm saminama.
14. Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta.
15. Sveci iededzinājis, neviens to neliek zem pūra, bet lukturī; tad tā spīd visiem, kas ir namā.
16. Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.
17. Nedomājiet, ka es esmu atnācis atmest bauslību vai praviešus. Es neesmu nācis tos atmest, bet piepildīt.
18. Jo patiesi es jums saku: Tiekāms debess un zeme zudīs, nezudīs neviena ne vismazākā rakstu zīmīte, ne raksta galiņš no bauslības, tiekāms viss notiek.
19. Tāpēc, ja kas atmet kādu no šiem vismazākajiem baušļiem un tā māca ļaudis, tas būs vismazākais debesu valstībā; bet ja kas dara un māca, tas būs liels debesu valstībā.
20. Jo es jums saku, ja jūsu taisnība nav labāka par rakstu mācītāju un farizēju taisnību, tad jūs nenāksit debesu valstībā.
21. Jūs esat dzirdējuši, ka vecajiem ir sacīts: Tev nebūs nokaut, un kas nokauj, tas sodāms tiesā.
22. Bet es jums saku: kas uz savu brāli dusmo, tas sodāms tiesā; bet kas saka uz savu brāli: ģeķis! tas sodāms augstā tiesā; bet kas saka: bezdievis! tas sodāms elles ugunī.
23. Tāpēc, kad tu upurē savu dāvanu uz altāra un tur atminies, ka tavam brālim ir kas pret tevi,
24. Tad atstāj turpat altājra priekšā savu dāvanu, noej un izlīgsti papriekšu ar savu brāli un tad nāc un upurē savu dāvanu.
25. Esi labprātīgs savam pretiniekam bez kavēšanās, kamēr ar viņu vēl esi ceļā, ka pretinieks tevi nenodod soģim, un soģis tevi nenodod sulainim un tevi neiemet cietumā.
26. Patiesi, es tev saku tu no turienes neiziesi, kamērnenomaksāsipēdējoartavu.
27. Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: Tev nebūs laulību pārkāpt.
28. Bet es jums saku: ikviens, kas uzskata sievu, to iekārodams, tas ar viņu laulību jau ir pārkāpis savā sirdī.
29. Bet ja tava labā acs tevi apgrēcina, tad izrauj to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā kad visa tava miesa top iemesta ellē.
30. Un ja tava labā roka tevi apgrēcina, tad nocērt to un met prom; jo tas tev labāk, ka viens no taviem locekļiem pazūd, nekā kad visa tava miesa nāk ellē.
31. Ir arī sacīts: kas no savas sievas šķiras, tas lai tai dod šķiršanās rakstu.
32. Bet es jums saku: ikviens, kas no savas sievas šķiras, izņemot nešķīstības gadījumu, tas viņu spiež laulību pārkāpt; un ja kas atšķirtu precē, tas pārkāpj laulību.
33. Jūs vēl esat dzirdējuši, ka vecajiem sacīts: Tev nebūs nepatiesi zvērēt, bet tam Kungam turēt, ko tu zvērēdams solījis.
34. Bet es jums saku: jums pavisam nebūs zvērēt; ne pie debesīm, jo tās ir Dieva goda krēsls,
35. Nedz pie zemes, jo tā ir viņa kāju pamesls, nedz pie Jeruzālemes, jo tā ir lielā ķēniņa pilsēta.
36. Tev arī nebūs zvērēt pie savas galvas, jo tu nespēji padarīt ne vienu vienīgu matu ne baltu, ne melnu.
37. Bet jūsu vārdi lai ir jā! jā! nē, nē! kas pāri par to, tas ir no ļauna.
38. Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: aci pret aci un zobu pret zobu.
39. Bet es jums saku: jums nebūs pretim stāvēt Jaunumam; bet kas tev sit labajā vaigā, tam pagriez arī otru.
40. Un kas ar tevi grib tiesāties un ņemt tavus svārkus, tam atdod arī mēteli.
41. Un kas tevi spiež iet vienu jūdzi, ar to paej divas.
42. Dodi tam, kas tevi lūdz, un neatsakies, ja kas no tevis grib aizņemties.
43. Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: tev būs savu tuvāku mīlēt un savu ienaidnieku ienīst.
44. Bet es jums saku: Mīliet savus ienaidniekus, un lūdziet Dievu par tiem, kas jūs vajā,
45. Ka jūs topat sava debesu Tēva bērni, jo viņš liek savai saulei uzlēkt pār ļauniem un labiem un liek lietum līt pār taisniem un netaisniem.
46. Jo, ja jūs tos mīlat, kas jūs mīl, kāda alga jums nākas? Vai muitinieki nedara tāpat?
47. Un kad jūs sveicināt tikai savus brāļus, ko sevišķu jūs darāt? Vai muitinieki nedara tāpat?
48. Tāpēc esiet pilnīgi, kā jūsu debesu Tēvs ir pilnīgs.“