Mateja ev. 7 NLB
1. Netiesājiet, lai jūs netiktu tiesāti!
2. Jo, ar kādu tiesu jūs tiesājat, ar tādu jūs tiksiet tiesāti, un, ar kādu mēru jūs mērāt, ar tādu jums tiks nomērīts.
3. Tu redzi gruzīti sava brāļa acī, bet kādēļ baļķi savā acī nepamani?
4. Un kā tu vari sacīt savam brālim: ļauj man izņemt gruzīti no tavas acs, – kad, redzi, baļķis ir tavā paša acī?
5. Tu liekuli, izņem vispirms baļķi no savas acs, tad redzēsi, kā izņemt gruzīti no sava brāļa acs.
6. Kas svēts, to nedodiet suņiem un nemetiet savas pērles cūkām priekšā, ka tās ar savām kājām pērles nesamin un suņi atgriezušies jūs nesaplosa.
7. Lūdziet, un jums tiks dots, meklējiet, un jūs atradīsiet, klaudziniet, un jums atvērs.
8. Ikviens, kas lūdz, saņem un, kas meklē, atrod, un tam, kas klaudzina, atvērs.
9. Vai starp jums ir cilvēks, kas savam dēlam, ja tas lūgs maizi, dos akmeni?
10. Vai, ja tas lūgs zivi, dos tam čūsku?
11. Ja nu jūs, ļauni būdami, saviem bērniem dodat labas dāvanas, cik daudz vairāk laba jūsu debesu Tēvs dos tiem, kas viņu lūdz.
12. 12aVisu, ko jūs gribat, lai cilvēki jums dara, tāpat dariet arī jūs viņiem; 12bjo tā ir bauslība un pravieši.
13. Ieejiet pa šaurajiem vārtiem, jo plati ir vārti un plats ir ceļš, kas ved pazušanā, un daudzi pa tiem ieiet.
14. Cik šauri ir vārti un cik šaurs ir ceļš, kas ved dzīvībā, un tikai nedaudzi to atrod.
15. Uzmanieties no viltus praviešiem, tie nāk pie jums avju drēbēs, taču no iekšpuses tie ir plēsīgi vilki.
16. Jūs viņus pazīsiet pēc augļiem; vai tad kāds lasa vīnogas no ērkšķiem vai vīģes no dadžiem?
17. Tā katrs labs koks nes labus augļus, bet nelāgs koks nes sliktus augļus.
18. Labs koks nevar nest sliktus augļus, nedz nelāgs koks – labus.
19. Ikvienu koku, kas nenes labus augļus, nocērt un iemet ugunī.
20. Tātad pēc viņu augļiem jūs tos pazīsiet.
21. Ne ikviens, kas man saka: Kungs, Kungs! – ieies Debesu valstībā, bet tas, kas dara mana debesu Tēva gribu.
22. Daudzi tajā dienā man sacīs: Kungs, Kungs! Vai mēs tavā vārdā nepravietojām? Vai mēs tavā vārdā neizdzinām dēmonus? Vai tavā vārdā daudzus brīnumainus darbus nedarījām?
23. Un tad es tiem apliecināšu: es jūs nekad neesmu pazinis, nost no manis, jūs ļauna darītāji!
24. Tad nu ikviens, kas šos manus vārdus dzird un dara, ir līdzināms saprātīgam vīram, kas savu namu būvējis uz klints.
25. Kad lietus nāca un straumes plūda, un vēji pūta un gāzās pār šo namu, tas nesabruka, tādēļ ka tā pamati bija likti uz klints.
26. Bet ikviens, kas šos manus vārdus dzird un nedara, ir līdzināms nejēgam, kas savu namu būvējis uz smiltīm.
27. Kad lietus nāca un straumes plūda, un vēji pūta un triecās pret šo namu, tas sabruka, un posts bija liels.”
28. Kad Jēzus šos vārdus bija pateicis, ļaudis brīnījās par viņa mācību,
29. jo viņš tos mācīja kā tāds, kam vara, un ne kā viņu rakstu mācītāji.