Mateja ev. 9 LG8

1. Un laivā kāpis Viņš cēlās pāri un nāca Savā pilsētā.

2. Un lūk, pie Viņa atnesa paralizētu, tas gulēja gultā. Kad nu Jēzus redzēja viņu ticību, tad Viņš sacīja uz paralizēto: “Ņemies drošu sirdi, Mans dēls, tavi grēki tev piedoti. ”

3. Un lūk, kādi no rakstu mācītājiem runāja paši pie sevis: “Šis zaimo Dievu.”

4. Un Jēzus redzēja viņu domas un sacīja: “Kāpēc jūs domājiet ļaunu savās sirdīs?

5. Kas ir vieglāki? Vai sacīt: “Tev tavi grēki top piedoti,” Vai sacīt: “Celies un staigā?”

6. Bet lai jūs zināt, Tam Cilvēka Dēlam varu esam virs zemes grēkus piedot,” (tad Viņš uz paralizēto sacīja:) “Celies, ņem savu gultu un ej uz mājām.”

7. Un viņš cēlās un gāja mājās.

8. Kad ļaudis to redzēja, tad tie brīnījās un teica Dievu, kas tādu varu cilvēkiem devis.

9. Un kad Jēzus no turienes aizgāja, tad Viņš redzēja vienu cilvēku pie muitas būdas sēžam, vārdā Mateju (jeb: Levi), un uz to sacīja: “Seko Man.” Un tas cēlās un sekoja Viņam.

10. Un notikās, Jēzum pie galda sēžot viņa namā, redzi, daudz muitnieku un grēcinieku nāca un sēdēja līdz ar Jēzu un Viņa mācekļiem pie galda.

11. Kad farizeji to redzēja, tad tie sacīja uz Viņa mācekļiem: “Kāpēc jūsu mācītājs ēd ar muitniekiem un grēciniekiem?”

12. Bet to dzirdējis Jēzus uz tiem sacīja: “Veseliem ārsta nevajag, bet neveseliem.

13. Tad ejat nu un mācaties, kas tas ir: “Man patīk žēlastība un ne upuris!” Jo Es neesmu nācis, taisnus aicināt pie atgriešanās no grēkiem, bet grēciniekus.”

14. Tad Jāņa mācekļi pie Viņa nāca un sacīja: “Kāpēc mēs un farizeji tik daudz gavējam, un Tavi mācekļi negavē?”

15. Un Jēzus uz tiem sacīja: “Vai kāzu ļaudis var bēdāties, kamēr līgavainis pie viņiem? Bet nāks dienas, kad līgavainis viņiem būs atņemts, un tad tie gavēs.

16. Un neviens nelāpa vecas drēbes ar jaunas vadmalas ielāpu, jo ielāps noplīst no drēbēm un plīsums paliek lielāks.

17. Un jaunu vīnu nelej vecos ādas traukos, citādi trauki plīst, un vīns izgāžas, un trauki iet bojā. Bet jaunu vīnu lej jaunos traukos, tad abi kopā paliek veseli.”

18. Un Viņam ar tiem tā runājot, redzi, viens virsnieks nāca un Viņa priekšā metās zemē un sacīja: “Mana meita nupat nomirusi, bet nāc un liec Savu roku uz viņu, tad tā taps dzīva.”

19. Un Jēzus piecēlies sekoja viņam ar Saviem mācekļiem.

20. (Un redzi, viena sieva, kas divpadsmit gadus slimojusi ar asiņošanu, nāca no aizmugures un aizskāra Viņa drēbju vīli.

21. Jo tā sacīja pati pie sevis: “Kaut vien Viņa drēbes varētu aizskart, tad es paliktu vesela.”

22. Tad Jēzus atgriezās un to ieraudzījis sacīja: “Ņemies drošu sirdi, Mana meita! Tava ticība tev palīdzējusi.” Un sieva palika vesela tanī pašā stundā.)

23. Kad nu Jēzus ienāca virsnieka namā un redzēja stabulniekus un ļaužu troksni,

24. Tad Viņš uz tiem sacīja: “Atkāpjaties! Jo meitene nav mirusi, bet guļ.” Bet tie par Viņu smējās.

25. Bet kad ļaužu pulks bija izdzīts, tad Viņš gāja iekšā un to satvēra pie rokas. Tad meitiņa cēlās augšā.

26. Un šī slava tapa daudzināta pa visu to zemi.

27. Un kad Jēzus no turienes aizgāja, tad divi akli Viņam sekoja brēkdami un sacīdami: “Tu Dāvida dēls, apžēlojies par mums!”

28. Un Viņam namā ieejot aklie piestājās, un Jēzus uz tiem sacīja: “Vai jūs ticat, ka Es spēju to darīt?” Tie uz Viņu sacīja: “Ticam gan, Kungs.”

29. Tad Tas aizskāra viņu acis sacīdams: “Lai jums notiek pēc jūsu ticības.”

30. Un viņu acis tapa atvērtas. Un Jēzus tiem stipri aizliedza un sacīja: “Pielūkojiet, ka neviens to nedabū zināt.”

31. Bet tie aizgājuši Viņu izslavēja pa visu to zemi.

32. Kad nu tie bija aizgājuši, redzi, tad pie Viņa atnesa cilvēku, kas bija mēms un velna apsēsts.

33. Un kad velns bija izdzīts, tad mēmais runāja. Un ļaudis brīnījās un sacīja: “Tas vēl nekad iekš Israēla nav redzēts.”

34. Bet farizeji sacīja: “Viņš izdzen velnus caur velnu virsnieku.”

35. Un Jēzus gāja apkārt pa visām pilsētām un miestiem, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju un dziedinādams ļaudīm visas slimības un visas vājības.

36. Un kad Viņš ļaužu pulkus redzēja, tad Viņam sirds par tiem iežēlojās, jo tie bija izklīduši un pamesti, kā avis, kam nav gana.

37. Tad Viņš uz Saviem mācekļiem sacīja: “Pļaujamā ir daudz, bet maz pļāvēju.

38. Tāpēc lūdziet pļaujas Kungu, lai izdzen strādniekus Savā pļaujā.”