Miha 2 NLB
1. Vai! tiem, kas iecerējuši nekrietnību, kas savās guļvietās izprāto ļaunu, ar rīta gaismu viņi to paveic, jo viņi to spēj!
2. Viņi iekāro laukus un sagrābj tos, tāpat namus un atņem tos! Viņi padzen cilvēku no sava nama, vīru no sava mantojuma.
3. Tādēļ tā saka Kungs: “Redzi, ļaunu es esmu iecerējis pret šo dzimtu, no tā jūs nepasargāsiet savus skaustus, augstprātībā vairs nestaigāsiet, jo šis ir ļauns laiks!”
4. Todien jūs izzobos ar parunu, jums uzdziedās raudu dziesmu: “Mēs postīt izpostīti, manas tautas īpašums izdāļāts! – Ak, kādēļ viņš man to atņem, atkritējiem viņš izdāļā mūsu tīrumus?!”
Viltus pravieši un sludinātāji5. Tādēļ Kunga sapulcē tev nebūs neviena, kas sadala zemi pēc lozes.
6. “Jel nesludiniet!” – tā viņi sludina. Lai viņiem nesludina un kauns netiek novērsts!
7. Jēkaba nams, tā tiek runāts: “Vai tik vājš ir Kunga Gars, ka šie būtu viņa darbi?” Vai mani vārdi nedara labu tiem, kas iet taisnus ceļus?
8. Nupat vēl bija mani ļaudis – nu kļuvuši par naidniekiem! Pretimnācējam laupāt apmetni un svārkus, mierīgiem ceļiniekiem klājas, kā nākot no kara!
9. Manas tautas sievas jūs patriecat no viņu jaukajiem namiem! Viņu bērniem jūs atņemat uz mūžiem manu svētību!
10. Celieties un ejiet! – Šī nav vieta atpūtai, un, tādēļ ka nešķīsta, tā tiks sagrauta un necelsies!
Apsolījums Israēla atlikumam11. Ja nāktu vīrs, viltus garā runādams melus: “Es tev sludināšu par vīnu un stipru dziru…” – tas būtu īstais sludinātājs šai tautai!
12. Es lasīt uzlasīšu jūs visus, Jēkab, pulcēt sapulcēšu Israēla atlikumu, savākšu vienkop kā avis aplokā – kā ganāmpulks ganībās drūzmēsies ļaudis.
13. Ceļa lauzējs kāpj augšā viņiem pa priekšu, tie izlaužas cauri vārtiem un iziet pa tiem, viņu ķēniņš dodas pa priekšu, un Kungs viņus vada!