Miha 4 NLB
1. Dienu galā notiks tā – Kunga nama kalns kļūs kalniem par galvu, paaugstināts pār pakalniem, un tautas plūdīs pie tā.
2. Citas tautas sanāks pulkiem un runās: “Nāciet, kāpsim Kunga kalnā, Jēkaba Dieva nams! Viņš mums mācīs savus ceļus, lai staigājam viņa takas!” – jo no Ciānas nāk bauslība un Kunga vārds – no Jeruzālemes!
3. Viņš spriedīs tiesu starp daudzām tautām, izšķirs strīdus starp varenām tālām tautām. Tie pārkals savus zobenus lemešos un savus šķēpus dārznieka nažos. Tauta pret tautu necels zobenu un vairs nemācīsies karot!
4. Ikviens sēdēs zem sava vīnakoka, zem sava vīģes koka – nekas tos nebiedēs, jo Pulku Kungs to ir solījis!
Kunga nodoms5. Lai visas tautas turas pie savu dievu vārdiem – mēs turēsimies pie Kunga, sava Dieva, vārda mūžīgi mūžos!
6. “Tajā dienā,” saka Kungs, “es savākšu vienkop visus paklupušos un visus aizdzītos! Es sapulcēšu tos, kam esmu darījis ļaunu.
7. Paklupušie kļūs mans atlikums un aizvestie – par varenu tautu! Kungs valdīs pār viņiem no Ciānas kalna – no šī laika mūžīgi!”
8. Bet tu esi sargtornis ganāmpulkam, Ciānas meitas cietoksnis – pie tevis nāks un atgriezīsies iepriekšējā varenība, Jeruzālemes meitas valdīšana!
9. Kādēļ tu brēktin brēc – vai tev nav ķēniņa, vai zudis tavs padomdevējs, ka tevi sagrābušas sāpes kā dzemdētāju?
10. Lokies un grūd, Ciānas meita, kā dzemdētāja, jo tagad tev jāpamet pilsēta, jāpaliek klajā laukā un jāiet uz Bābeli – tur tevi izglābs, tur Kungs tevi izpirks no naidnieku rokas.
11. Nu pret tevi sapulcēts milzums tautu, kas runā: “Viņa tiks apgānīta! Tad gan mēs uz Ciānu blenzīsim!”
12. Bet tās nezina Kunga nolūkus un neapjēdz viņa nodomu – viņš tās savācis kopā kā vālu uz klona!
13. Celies un mīdi, Ciānas meita! Tavus ragus es darināšu no dzelzs, tavus nagus es darināšu no vara – tu samalsi putekļos milzumu tautu! Tu veltīsi Kungam viņu netaisno guvumu, viņu bagātības – visas zemes Kungam.
14. Nu pulcējies kopā, pulku meita, – tie mūs ir ielenkuši! Ar rīksti tie sitīs Israēla soģi vaigā!