Miha 5 LTV1965
1. Bet tu, Betlēme Efratā, kas tu esi nolikta necilā vietā starp tūkstošām Jūdas pilsētu, no tevis nāks tas, kam jābūt par valdnieku Israēlā un kā izcels-me meklējama sensenajos laikos, mūžības pirmlaikos.
2. Tādēļ Viņš viņus atstās likteņa varā līdz tam laikam, kamēr tā, kam jādzemdē, dzemdēs; tad arī pāri palikušie ciltsbrāļi atgriezīsies atpakaļ pie Israēla bērniem.
3. Un Viņš ar drošu nostāju ganīs savu tautu tā Kunga spēkā un tā Kunga, sava Dieva, vārda godībā. Un viņi dzīvos drošībā, jo Viņš kļūs varens un valdonīgs līdz pat pasaules galam.
4. Un Viņš būs miers. —Ja Asurs iebruktu mūsu zemē un sāktu postīt mūsu namus, tad mēs varētu raidīt viņam pretī septiņus ganu cilšu priekšniekus un astoņus novadu vecākos,
5. Kas gāzīs postā Asura zemi ar zobeniem un Nimroda zemi ar atvēztu zobena asmeni. Un tā Viņš izglābs mūs no asiriešiem, ja tie ienāks mūsu zemē un staigās pa mūsu robežām.
6. Un pārpalikušie no Jēkaba nama būs citu tautu starpā kā tā Kunga rasa un kā lietus pilieni uz zāles, kas nekā nesagaida no cilvēkiem un nepaļaujas uz cilvēku bērniem.
7. Tiešām, Jēkaba atlikums būs starp pagāniem svešās tautās kā lauva starp meža zvēriem, kā jauns lauvēns avju ganāmā pulkā; kurp vien tas noklīst, viņš visur visu saplosa un ar kājām nomin, tā ka nav nekāda glābiņa.
8. Lai tava roka ir augsti pacelta pret taviem pretiniekiem, un lai visi tavi ienaidnieki top izdeldēti!
9. „Un tanī dienā notiks,“ —saka pravietodams tas Kungs, —„Es tev atņemšu visus tavus zirgus un iznīcināšu tavus kaujas ratus,
10. Un Es izdeldēšu tavas zemes pilsētas un sagfaušu visas tavas nocietinātās vietas.
11. Un Es iznīcināšu burvību no tavas rokas, un tavā vidū vairs nebūs zīlnieku.
12. Un Es satriekšu gabalos tavus izgrieztos elku tēlus un tavus izlietos elka dievu stabus tavā vidū, lai tu vairs nemestos uz sava vaiga pie zemes tava paša roku darba priekšā.
13. Es izraušu ar visu pamatu tavas ašēras no tava vidus, iznīcināšu tavas birzis un izdeldēšu tavas pilsētas.
14. Un Es ar dusmām un atriebēja bargumu piemeklēšu visas tautas, kujras nav gribējušas būt paklausīgas.“