Miha 7 NLB
1. Vai! man – es esmu kā tie, kas meklē vasaras augļus, kas lasa vīnogas ražas laikā – ne vīnogu ķekara, ko paēsties, ne agrīnās vīģes, ko mana sirds kāro!
2. Uzticīgie izzūd no zemes, taisno nav starp ļaudīm! Ikviens glūn no slēpņa, lai izlietu asinis, brālis brāli medī ar tīklu!
3. Abas rokas ir naskas uz ļaunu – augstmanis prasa sev, soģis ņem kukuli, un dižvīrs saka, ko iekārojis, – visi tie sader kopā!
4. Labākie no tiem ir kā dzelkšņi, taisnīgākie kā ērkšķu žogs! Nāk tavu sargu diena, tavas piemeklēšanas diena – nu tie dabūs trūkties!
5. Neuzticies tuvākajam, nepaļaujies uz draugu! Pat no tās, kas guļ tev pie krūtīm, sargies, ka neizpļāpājies!
Kungs atkal apžēlosies par Israēlu6. Jo dēls nicina tēvu, meita ceļas pret māti, vedekla pret vīramāti – naidnieki ir paša nama ļaudis!
7. Bet es raudzīšos uz Kungu, cerēšu uz Dievu, savu pestīšanu – mans Dievs mani dzirdēs!
8. Nepriecājies par mani, naidniece, kaut esmu pakritis – tomēr celšos! Kaut dzīvoju tumsā, Kungs ir mana gaisma!
9. Es pacietīšu Kunga dusmas, jo esmu grēkojis pret viņu, – līdz viņš iztiesās manu prāvu, dos man taisnu spriedumu! Viņš mani izvedīs gaismā, un es skatīšu viņa taisnību.
10. To redzēs mana naidniece, kauns pārņems to, kas man sacīja: “Kur tad ir Kungs, tavs Dievs?” Manas acis skatīs, ka to samin kā dubļus ielās!
11. Nu ir diena, kad uzcels tavus mūrus, – šajā dienā izpletīs tavas robežas.
12. Šajā dienā pie tevis nāks no Asīrijas un Ēģiptes pilsētām, no Ēģiptes līdz pat upei, no jūras līdz jūrai, no kalniem līdz kalniem.
13. Zeme būs izdeldēta tās iemītnieku dēļ, viņu darba augļu dēļ!
14. Gani savu tautu ar zizli, sava īpašuma avis, kas vienas mīt mežā, starp auglīgām ganībām. Lai tās ganās Bāšānā un Gileādā kā sendienās!
15. Kā dienās, kad tu izgāji no Ēģiptes zemes, es tiem atkal rādīšu brīnumus.
16. Svešas tautas to redzēs un paliks kaunā, viņu spēks tām nelīdzēs! Tie liks roku uz mutes, un viņu ausis būs kurlas.
17. Tie laizīs pīšļus kā čūskas, kā zemes rāpuļi, tie grīļosies laukā no saviem cietokšņiem, tos pārņems bailes no Kunga, mūsu Dieva, – tie tevis bīsies!
18. Kas ir Dievs kā tu, kas noņem vainu un piedod pārkāpumu sava īpašuma atlikušajiem! Viņš nepaturēs dusmas uz mūžiem, jo viņam tīk žēlastība!
19. Viņš atkal iežēlosies par mums, viņš samīdīs mūsu noziegumus un iemetīs jūras dzelmē visus mūsu grēkus.
20. Tu dāvāsi uzticību Jēkabam un žēlastību Ābrahāmam, kā tu esi zvērējis mūsu tēviem senajās dienās!