Nakums 2 NLB
1. Redzi, pāri kalniem jau vēstnesis nāk un vēstī mieru – svini savus svētkus, Jūda, ar dāsniem solījumu upuriem, tad nelietis vairs nekad neies tev cauri – tas iznīdēts pavisam!
2. Pret tevi nāk dzenātājs, liec sardzi, uzmani ceļu, joz gurnus, vareni saņemies spēka!
3. Jo Kungs atgriezīsies pie Jēkaba lepnuma, pie Israēla lepnuma – kaut laupītāji laupījuši, pazares aplauzuši!
4. Viņa stipro vairogs ir sarkans, purpurā tērpti viņa spēkavīri, uguņo ratu bruņas kā dienā, kad taisītas, un šķēpi zib vien!
5. Ielās rati triecas, pa laukumiem trauc – kā lāpas, kā zibeņi skrien!
6. Karavadoņus sauc, bet tie iedami klūp, tie steidz uz mūriem, bet tur jau mūrsitis nolikts!
7. Upju vārti ir vaļā, pils izļodzījusies!
8. Tā nolemts – izģērbta un aizvesta! Tās meitas gaužas dūju mēlēm un sit sev pie sirds!
9. Ninive bija kā ūdens klajumi kopš savas pirmās dienas, nu iztek tukša! Stāviet, stāviet! – Taču neviens nenāk atpakaļ!
10. Laupiet sudrabu, laupiet zeltu! – bez gala te sataisīts visādas godības un dārgu mantu!
11. Ietukšīts, pustukšīts, iztukšīts, sirds ļimst un ceļi ļogās, visiem pakaļas trīc, un katram bāls vaigs!
12. Kur tagad lauvu miga, kur tagad lauvēni klaiņā – tur lauva ar lauvēniem staigāja un lauvēnus neviens neaiztika?!
13. Lauva plosīja, mazuļiem bija gana, priekš lauvenēm pieplēsts pulka, pilna miga plosītas gaļas un midzenis – laupījuma!
14. “Redzi, es esmu pret tevi,” saka Pulku Kungs, “es dedzināšu ratus, ka kūpēs vien, zobens aprīs tavus lauvas, uz zemes es iznīdēšu tavu medījumu, vairs nedzirdēs tavu vēstnešu balsis!”