Nehemijas 13 LG8
1. Taja dienā, ļaudīm dzirdot, lasīja Mozus grāmatu un tur atrada rakstītu, ka Amoniešiem un Moabiešiem nemūžam nebūs nākt Dieva draudzē,
2. Tāpēc ka viņi nebija nākuši pretī Israēla bērniem ar maizi un ar ūdeni, bet pret tiem bija derējuši Bileāmu, viņus nolādēt, lai gan mūsu Dievs lāstu pārvērta par svētību.
3. Tad notikās, ka šo bauslību dzirdot tie visus svešiniekus atšķīra no Israēla.
4. Un priesteris Elijašibs, kas bija iecelts pār mūsu Dieva nama telpām, pirms tam bija sadraudzējies ar Tobiju,
5. Un viņam bija taisījis lielu telpu, kur tie iepriekš bija nolikuši ēdamo upuri, vīraku un rīkus un labības, vīna un eļļas desmitos, kas kļuva nodoti Levītiem un dziedātājiem un vārtu sargiem, līdz ar priesteru cilājamo upuri.
6. Bet viss tas notika, kamēr es Jeruzālemē nebiju; jo Artakserksus, Bābeles ķēniņa, trīsdesmit otrā gadā es nācu pie ķēniņa, un pēc kāda laika es to no ķēniņa izlūdzos.
7. Kad es nu nācu uz Jeruzālemi un samanīju ļaunumu, ko Elijašibs bija darījis Tobijam, telpu viņam taisīdams Dieva nama pagalmos,
8. Tad tas man ļoti rieba, un es izmetu visas Tobija nama lietas no telpas ārā.
9. Es arī pavēlēju, telpu šķīstīt, un es atkal tur ienesu Dieva nama rīkus ar ēdamo upuri un vīraku.
10. Es arī samanīju, ka Levītiem viņu daļa nebija dota, tā ka Levīti un dziedātāji, kas darbu darīja, bija aizmukuši ikkatrs uz savu tīrumu.
11. Tad es bāros ar virsniekiem un sacīju: kāpēc Dieva nams ir atstāts? Un es tos sapulcināju un tos atkal iecēlu viņu vietā.
12. Tad visa Jūda valsts atnesa desmito tiesu no labības un no vīna un no eļļas mantas namos.
13. Un es par mantu sargiem iecēlu priesteri Šelemiju un rakstu mācītāju Cadoku un Pedaju no Levītiem, un viņiem pa roku Hananiju, Zakura, Matanijas dēla, dēlu; jo šie tapa turēti par uzticamiem, un tiem tapa uzlikts, lai izdala saviem brāļiem.
14. Piemini mani, mans Dievs, par to un neizdeldē manu labdarīšanu, ko esmu darījis pie sava Dieva nama un pie viņa kalpošanas!
15. Tanīs dienās es Jūdā redzēju, ka vīna spaidus mina sabata dienā, un ka kūlīšus saņēma, ko uz ēzeļiem krāva, vīnu, vīna ķekarus un vīģes un visādu nastu, un sabata dienā ienesa Jeruzālemē, un es tai dienā (pret tiem) devu liecību, kad tie barību pārdeva.
16. Tur arī Tirieši dzīvoja, kas zivis atnesa un visādu preci, un to pārdeva sabata dienā Jūda bērniem un Jeruzālemē.
17. Tad es bāros ar Jūda virsniekiem un uz tiem sacīju: kas tas par ļaunu darbu, ko jūs darāt un pārkāpjat sabata dienu?
18. Vai jūsu tēvi tā nav darījuši, un mūsu Dievs ir vedis visu šo nelaimi pār mums un pār šo pilsētu? Un jūs vairojiet dusmas pār Israēli, pārkāpdami sabatu!
19. Un notikās sabata dienai nākot, kad tumšs metās Jeruzālemes vārtos, tad es pavēlēju durvis aizslēgt un neatdarīt, kamēr sabata diena pagājusi. Un no saviem puišiem es kādus liku pie vārtiem, ka nekādu nastu tur neienestu sabata dienā.
20. Tad zāļu un visādas preces pārdevēji palika pa nakti ārā Jeruzālemes priekšā vienreiz un otrreiz.
21. Un es pret tiem apliecināju un uz tiem sacīju: kāpēc jūs pa nakti paliekat pie mūra? Ja jūs to atkal darīsiet, tad es jūs grābšu rokā. No tā laika tie vairs nenāca sabata dienā.
22. Un Levītiem es sacīju, lai šķīstās un nāk vārtus sargāt, ka sabata diena taptu svētīta. Arī par to piemini mani, mans Dievs, un žēlo mani pēc Tavas lielās žēlastības!
23. Es tanīs dienās arī redzēju Jūdus, kas bija apņēmuši Ašdodiešu, Amoniešu un Moabiešu sievas.
24. Un viņu bērni runāja pus Ašdodiski un nemācēja Jūdiski runāt, bet pēc abu tautu valodas.
25. Tad es ar tiem bāros un tos lādēju un situ kādus no tiem un tiem plūcu matus un tiem liku pie Dieva zvērēt, jums nebūs savas meitas dot viņu dēliem, nedz ņemt viņu meitas saviem dēliem nedz sev.
26. Vai šo dēļ Salamans, Israēla ķēniņš, nav apgrēkojies? Jebšu nevienai tautai tāds ķēniņš nav bijis, kāds viņš bija, un viņš savam Dievam bija mīļš, un Dievs viņu bija iecēlis par ķēniņu pār visu Israēli, un tomēr pat tādu svešās sievas paveda uz grēkiem.
27. Vai tad mēs jums klausīsim un visu tādu lielu ļaunumu darīsim noziegdamies pret savu Dievu, ka apņemam svešas sievas?
28. Un viens no Jojada, Elijašiba dēla, augstā priestera, bērniem bija par znotu palicis horonietim Sanebalatam tāpēc es viņu aizdzinu no sevis projām.
29. Piemini viņus, mans Dievs, tāpēc ka tie sagānījuši priesteru amatu un priesteru un Levītu derību!
30. Tā es tos šķīstīju no visiem svešiem ieradumiem un noliku priesteriem un Levītiem, ikkatram savu darīšanu savā kalpošanā,
31. Un malkas došanu noliktos laikos un pirmos augļus. Piemini, mans Dievs, man to par labu!