Nehemijas 13 NLB
1. Todien tautai lasīja priekšā Mozus grāmatu, un tur bija rakstīts, ka amonieši un moābieši nemūžam nedrīkst nākt Dieva sapulcē,
2. jo tie nebija sagaidījuši Israēla dēlus ar maizi un ūdeni, bet bija nolīguši pret tiem Bileāmu, lai tas viņus nolād – taču mūsu Dievs lāstu pārvērta svētībā!
Nehemija atjauno kārtību templī3. Kad ļaudis dzirdēja bauslību, tie no Israēla nošķīra visus cittautiešus.
4. Bet pirms tam priesteris Eljāšībs bija iecelts par mūsu Dieva nama telpu pārzini, viņš bija Tobījas draugs.
5. Viņš tam bija ierīkojis lielu istabu, kur pirms tam bija glabāta labības dāvana, vīraks, trauki un desmitā tiesa no labības, jaunā vīna un eļļas, kas pienācās levītiem, dziedātājiem un vārtu sargiem, kā arī ziedojumi priesteriem.
6. Kamēr tas viss notika, es nebiju Jeruzālemē, jo Bābeles ķēniņa Artakserksa trīsdesmit otrajā gadā es biju devies pie ķēniņa, un pēc kāda laika es lūdzu ķēniņam atļauju
7. doties uz Jeruzālemi. Tur es ieraudzīju, kāds ļaunums izdarīts – Eljāšībs bija ierīkojis Tobījam istabu Dieva nama pagalmos.
8. Tas mani ļoti sadusmoja, un es liku izmest no tās istabas visas Tobīja lietas.
9. Tad es pavēlēju šķīstīt istabu un sanesu atpakaļ Dieva nama traukus, labības dāvanu un vīraku.
10. Es arī uzzināju, ka netiek dota levītu daļa un tādēļ levīti un dziedātāji, kas veica darbu, aizbēguši katrs uz savu īpašumu.
11. Es norāju pārvaldniekus un sacīju: “Kādēļ Dieva nams ir pamests?” Es tos sapulcināju un atkal iecēlu katru savā vietā.
12. Tad visa Jūda saveda mantnīcās desmito tiesu no labības, jaunā vīna un eļļas.
13. Par mantnīcu mantziņiem es iecēlu priesteri Šelemju, rakstvedi Cādoku, no levītiem Pedāju, un viņiem palīgos – Hānānu, Zakūra dēlu, Matanjas dēlu, jo tos uzskatīja par uzticamiem, un tiem uzdeva visu sadalīt saviem brāļiem.
Sabata atjaunošana14. Tādēļ piemini mani, Dievs, un neizdzēs labo, ko esmu darījis sava Dieva namam un kalpošanai!
15. Tolaik es redzēju, ka Jūdā sabatā min vīnspaidu, ka nes kūlīšus un krauj uz ēzeļiem, un arī vīnu, vīnogas, vīģes un dažādas nastas sabata dienā nes uz Jeruzālemi. Es tos brīdināju todien, kad tie pārdeva ēdamo.
16. Pilsētā dzīvoja arī tīrieši, tie ieveda zivis un dažādas preces un sabatā tās Jeruzālemē pārdeva Jūdas dēliem.
17. Tad es norāju Jūdas dižciltīgos un sacīju tiem: “Kāpēc jūs darāt šīs ļaunās lietas un apgānāt sabatu?
18. Vai tā nedarīja jau jūsu tēvi? Un mūsu Dievs ir licis nākt visam šim ļaunumam pār mums un pār šo pilsētu, un jūs vairojat dusmas pret Israēlu, sagānīdami sabatu!”
19. Kad sabata priekšvakarā Jeruzālemes vārtos sāka krēslot, es pavēlēju aizvērt vārtus un noteicu, lai neatver līdz sabata beigām. Vairākus savus kalpus es iecēlu par vārtu sargiem, lai sabatā netiek ienesta neviena nasta.
20. Tad tirgoņi un dažādu preču pārdevēji vienu vai divas reizes pārnakšņoja ārpus Jeruzālemes,
21. bet es tos brīdināju un sacīju tiem: “Kādēļ jūs nakšņojat pie mūra? Ja jūs tā darīsiet vēlreiz, es likšu jūs sagrābt!” Kopš tā laika viņi sabatā nenāca.
22. Es noteicu levītiem, lai tie šķīstās un nāk sargāt vārtus, lai tiktu svētīta sabata diena. Piemini arī to man par labu, Dievs, un žēlo mani ar savu lielo žēlastību!
23. Tolaik es redzēju arī, ka jūdi apprecējuši ašdodiešu, amoniešu un moābiešu sievas,
24. un puse no viņu dēliem runāja ašdodiski un neprata runāt jūdiski, bet tikai tās tautas valodā.
25. Tad es rājos ar tiem, lādēju un situ dažus no tiem vīriem un plūcu tiem matus. Es liku tiem zvērēt pie Dieva – jūs nedosiet savas meitas viņu dēliem un neņemsiet viņu meitas saviem dēliem un sev!
26. Vai Israēla ķēniņš Sālamans nekrita grēkā tieši tādēļ? Starp daudzām tautām nav bijis tāda ķēniņa – viņš bija Dieva mīlēts, un Dievs viņu iecēla par visa Israēla ķēniņu, bet svešu tautu sievas pat viņu pavedināja grēkot!
27. Un tagad mēs par jums dzirdam, ka jūs darāt visu šo lielo ļaunumu un netaisnību pret mūsu Dievu, precēdami citu tautu sievas!
28. Viens no augstā priestera Jehojādas, Eljāšība dēla, dēliem bija horonieša Sanballata znots, tādēļ es to padzinu.
29. Piemini viņus, Dievs, jo tie aptraipījuši priestera amatu un priesteru un levītu derību!
30. Tā es tos šķīstīju no visa svešā un atkal iecēlu priesterus un levītus, katru savā darbā,
31. un atjaunoju malkas upurveltes noteiktos laikos un pirmo augļu pienešanu. Piemini to, Dievs, man par labu!