4. Mozus 12 NLB
1. Mirjāma un Ārons sāka runāt pret Mozu sievas kūšietes dēļ, ko viņš bija ņēmis, – jo viņš bija apņēmis par sievu kūšieti!
2. Viņi teica: “Vai tad Kungs ir runājis tikai ar Mozu, vai tad viņš nav runājis arī ar mums?!” Un Kungs to dzirdēja.
3. Bet Mozus bija ļoti pazemīgs, pazemīgāks par visiem cilvēkiem, kas mīt uz zemes.
4. Tad Kungs piepeši teica Mozum, Āronam un Mirjāmai: “Nāciet jūs trīs uz Saiešanas telti!” – un visi trīs gāja tur.
5. Kungs nolaidās mākoņu stabā, nostājās telts durvīs un sauca Āronu un Mirjāmu, un tie abi panācās uz priekšu.
6. Un viņš teica: “Klausieties nu, ko es saku! Ja kāds no jums būtu pravietis, es, Kungs, viņam atklātos redzējumā, sapnī ar viņu es runātu!
7. Ne tāds mans kalps Mozus! Viņš ir uzticams visā manā namā!
8. Es ar viņu runāju pats, parādos viņam skaidri, ne mīklās! Viņš Kunga veidolu skata! Kā gan jūs nebīstaties runāt pret manu kalpu Mozu?!”
9. Kunga dusmas iedegās pret viņiem, un viņš devās prom.
10. Kad no telts pacēlās mākonis, Mirjāma kļuva spitālīga kā sniegs, Ārons pagriezās pret Mirjāmu, un redzi – viņa bija spitālīga!
11. Tad Ārons teica Mozum: “Ak, mans kungs, neuzliec mums grēku, kaut esam bijuši dumji un grēkojuši!
12. Lai viņa nav kā nedzīva dzimusi, kam, jau no mātes miesām nākot, pagalam puse miesas!”
13. Un Mozus brēca uz Kungu, sacīdams: “Dievs, jel dziedini viņu!”
14. Un Kungs teica Mozum: “Ja viņas tēvs tai būtu iespļāvis sejā, vai tā nebūtu apkaunota septiņas dienas? Lai to ieslēdz uz septiņām dienām ārpus nometnes, un pēc tam viņa var nākt atpakaļ.”
15. Mirjāmu ieslēdza uz septiņām dienām ārpus nometnes, un tauta nedevās ceļā, kamēr Mirjāma nebija atpakaļ.
16. Pēc tam tauta aizgāja no Hacērotas un apmetās Pārānas tuksnesī.