4. Mozus 13 NLB

1. Un Kungs sacīja Mozum:

2. “Sūti vīrus izlūkot Kanaāna zemi, ko es dodu Israēla dēliem, – sūti pa vienam vīram no katras tēvu cilts, ikviens no tiem ir vadonis!”

3. Un pēc Kunga pavēles Mozus tos sūtīja no Pārānas tuksneša – visi tie vīri bija Israēla dēlu vadītāji.

4. Šie ir viņu vārdi. No Rūbena cilts – Šammua, Zakūra dēls.

5. No Šimona cilts – Šāfāts, Horī dēls.

6. No Jūdas cilts – Kālebs, Jefunnes dēls.

7. No Jisašhara cilts – Jigals, Jāzepa dēls.

8. No Efraima cilts – Hozeja, Nūna dēls.

9. No Benjāmina cilts – Paltī, Rāfū dēls.

10. No Zebulūna cilts – Gadiēls, Sodī dēls.

11. No Jāzepa cilts, no Manases cilts – Gadī, Sūsī dēls.

12. No Dāna cilts – Ammiēls, Gmallī dēls.

13. No Ašēra cilts – Setūrs, Mihaēla dēls.

14. No Naftālī cilts – Nahbī, Vafsī dēls.

15. No Gāda cilts – Geuēls, Mahī dēls.

16. Šie ir to vīru vārdi, kurus Mozus sūtīja izlūkot zemi. Hozeju, Nūna dēlu, Mozus nosauca par Jozuu.

17. Mozus viņus sūtīja izlūkot Kanaāna zemi un sacīja tiem: “Dodieties uz Negebu un kāpiet kalnienē,

18. tad apskatiet to zemi, kāda tā ir un kādi ļaudis tur dzīvo – stipri vai vāji – un vai to ir maz vai daudz,

19. vai zeme, kur tie mīt, ir laba vai slikta, un kādas ir pilsētas, kur tie mīt, vai tās ir tikai nometnes, vai tām ir arī nocietinājumi?

20. Un vai tā zeme ir lekna vai liesa, vai tur ir koki vai nav? Saņemieties, atnesiet kādus no tās zemes augļiem!” Bet tas bija pirmo vīnogu laiks.

21. Un viņi devās un izlūkoja zemi no Cīna tuksneša līdz Rehobai, kur iet uz Hamātu.

22. Viņi uzkāpa Negebā un nonāca Hebronā, un tur bija Ahīmans, Šēšajs un Talmajs, Anāka pēcnācēji; Hebrona bija uzcelta septiņus gadus pirms Coanas Ēģiptē.

23. Tad viņi nonāca Eškolas ielejā, tur viņi nocirta vienu zaru ar vīnogu ķekaru un to, iekārtu nesamajās kārtīs, nesa starp divi vīriem, tāpat arī granātābolus un vīģes.

24. To vietu nosauca par Eškolas ieleju, jo tur Israēla dēli nocirta vīnogu ķekaru.

25. Pēc četrdesmit dienām viņi atgriezās no zemes izlūkošanas.

26. Viņi atnāca pie Mozus, Ārona un visas Israēla dēlu sapulces uz Pārānas tuksnesi pie Kādēšas un stāstīja tiem un visai sapulcei, un rādīja tās zemes augļus.

27. Viņi tam izstāstīja: “Mēs aizgājām uz zemi, kurp tu mūs sūtīji, – tur plūst piens un medus, un tā ir auglīga!

28. Taču tauta, kas mīt tanī zemē, ir stipra, un pilsētas ir nocietinātas un jo lielas, un arī Anāka pēcnācējus mēs tur redzējām!

29. Negeba zemē mīt amālēkieši, bet hetieši, jebūsieši un amorieši mīt kalnienē, un kanaānieši mīt pie jūras un gar Jardānu!”

30. Bet Kālebs apklusināja ļaudis, kas bija pie Mozus, un teica: “Iesim tik un tos iekarosim, mēs taču varam tos pievārēt!”

31. Bet vīri, kas bija gājuši kopā ar viņu, teica: “Mēs nevaram doties pret tām tautām – tie ir stiprāki par mums!”

32. Un tie, kas bija gājuši izlūkot, stāstīja Israēla dēliem melus par to zemi: “Tā zeme, kurai mēs gājām cauri, lai to izlūkotu, ir zeme, kas aprij savus iemītniekus, un visi ļaudis, ko mēs tur redzējām, ir diženi vīri!

33. Tur mēs redzējām milžus, Anāka dēlus no milžu dzimuma, – mums likās, ka mēs esam sienāži, un tādi mēs likāmies arī viņiem!”