4. Mozus 14 LG8

1. Tad visa draudze cēlās un pacēla savu balsi, un ļaudis raudāja to nakti.

2. Un visi Israēla bērni kurnēja pret Mozu un pret Āronu, un visa draudze uz tiem sacīja: kaut Ēģiptes zemē būtu nomiruši, jeb kaut šinī tuksnesī būtu nomiruši!

3. Un kāpēc Tas Kungs mūs ved uz šo zemi, ka mums būs krist caur zobenu, mūsu sievām un mūsu bērniņiem būs palikt par laupījumu? Vai mums nebūtu labāk, griezties atpakaļ uz Ēģiptes zemi?

4. Un tie sacīja viens uz otru: celsim sev virsnieku un griezīsimies atpakaļ uz Ēģiptes zemi.

5. Tad Mozus un Ārons nokrita uz savu vaigu visa Israēla bērnu draudzes pulka priekšā.

6. Un Jozuas, Nuna dēls, un Kālebs, Jefunna dēls, no zemes izlūkiem, saplēsa savas drēbes.

7. Un tie runāja uz visu Israēla bērnu draudzi un sacīja: zeme, ko esam pārstaigājuši izlūkot, ir ļoti varen laba zeme.

8. Ja Tam Kungam ir labs prāts pie mums, tad Viņš mūs novedīs uz šo zemi un mums to dos, zemi, kur piens un medus tek.

9. Tikai nesaceļaties pret To Kungu un nebīstaties no tās zemes ļaudīm; tie mums būs kā maizes kumoss. Viņu patvērums no tiem ir atstājies, un Tas Kungs ir ar mums; nebīstaties no tiem!

10. Tad visa draudze sacīja, ka tie akmeņiem jānomētā. Bet Tā Kunga godība parādījās saiešanas teltī visu Israēla bērnu priekšā.

11. Un Tas Kungs runāja uz Mozu: cik ilgi šie ļaudis Mani kaitinās? Un cik ilgi tie negrib Man ticēt, pie visām zīmēm, ko Es viņu vidū esmu darījis?

12. Es tos sitīšu ar mēri un tos izdeldēšu, un tevi darīšu par lielāku un stiprāku tautu, nekā viņi.

13. Bet Mozus sacīja uz To Kungu: taču ēģiptieši dzirdējuši, ka Tu caur Savu spēku šos ļaudis no viņiem esi izvedis,

14. Un sacījuši šās zemes iedzīvotājiem; tie dzirdējuši, ka Tu, ak Kungs, esi starp šiem ļaudīm, ka Tu, Kungs, acīm esi redzams, ka Tavs padebesis pār tiem stāv, un Tu viņu priekšā ej padebeša stabā dienu un uguns stabā nakti;

15. Ja Tu nu šos ļaudis nokautu tā kā vienu vienīgu vīru, - tad pagāni, kas Tavu slavu dzirdējuši, tiešām runātu un sacītu:

16. Tāpēc ka Tas Kungs šos ļaudis nevarēja ievest tai zemē, ko Viņš tiem bija zvērējis, Viņš tos ir nokāvis tuksnesī.

17. Nu tad, lai Tā Kunga spēks paaugstinājās, kā Tu esi runājis un sacījis:

18. Tas Kungs ir pacietīgs un no lielas žēlastības, piedodams noziegumus un pārkāpumus, bet Viņš arī nepamet nesodītus, piemeklēdams tēvu grēkus pie bērniem līdz trešam un ceturtam augumam.

19. Piedod jel šo ļaužu noziegumu pēc Savas lielās žēlastības un tā kā Tu šiem ļaudīm esi piedevis no Ēģiptes zemes līdz šim.

20. Un Tas Kungs sacīja: esmu piedevis pēc tava vārda.

21. Un nu, tik tiešām kā Es dzīvoju un visa pasaule taps pilna Tā Kunga godības,

22. Visi tie vīri, kas ir redzējuši Manu godību un Manas zīmes, ko Es esmu darījis Ēģiptes zemē un tuksnesī, un Mani nu ir kārdinājuši desmitkārt un Manai balsij nav paklausījuši,

23. Tiem nebūs redzēt zemi, ko Es viņu tēviem esmu zvērējis: nevienam no tiem, kas Mani apkaitinājuši, to nebūs redzēt.

24. Bet Savu kalpu Kālebu, tāpēc ka cits gars ar to ir bijis, un ka tas pareizi Mani klausījis, to Es gribu ievest zemē, kur viņš ir bijis, un viņa dzimumam to būs iemantot.

25. Amalekieši un Kanaānieši dzīvo lejā. Griežaties rītā atpakaļ un ejat uz tuksnesi pa Niedru jūras ceļu.

26. Un Tas Kungs runāja uz Mozu un uz Āronu un sacīja:

27. Cik ilgi tā būs ar šo ļauno draudzi, kas pret Mani kurn? Es esmu dzirdējis Israēla bērnu kurnēšanu, ar ko tie pret Mani kurn.

28. Saki tiem: tik tiešām kā Es dzīvoju, saka Tas Kungs, Es jums tā darīšu, kā jūs Manās ausīs esat runājuši.

29. Šinī tuksnesī būs krist jūsu miesām, un visiem jūsu skaitītiem, pēc visiem jūsu pulkiem, tiem, kas divdesmit gadus veci un pārāki, kas pret Mani esat kurnējuši.

30. Jums nebūs ieiet zemē, par ko Es Savu roku esmu pacēlis, lai tur mājotu, bet tik vien Kālebam, Jefunna dēlam, un Jozuam, Nuna dēlam.

31. Un jūsu bērnus, par ko jūs sacījāt, tie būšot par laupījumu, tos Es ievedīšu, un tie dabūs pazīt zemi, ko jūs nicinādami esat atmetuši.

32. Bet jums un jūsu miesām būs krist šinī tuksnesī.

33. Un jūsu bērni būs gani tuksnesī četrdesmit gadus, un tiem būs jūsu maucību nest, tiekams jūsu miesas bojā iet tuksnesī.

34. Pēc četrdesmit dienu skaita, cik ilgi jūs to zemi esat izlūkojuši, ikvienu dienu skaitot par gadu, jums būs nest savus noziegumus četrdesmit gadus; ka jūs atzīstat, kas tas ir, kad Es no jums nogriežos.

35. Es Tas Kungs esmu runājis, Es to tiešām darīšu visai šai ļaunai draudzei, kas pret Mani sapulcējušies; šinī tuksnesī tiem būs iet bojā, un tur tiem būs nomirt.

36. Tad nu vīri, ko Mozus bija sūtījis, zemi izlūkot, kas bija atgriezušies atpakaļ un visu draudzi pret viņu kūdījuši uz kurnēšanu un izpauduši nelabu slavu par to zemi,

37. Vīri, kas zemei darījuši nelabu slavu, nomira caur mocību Tā Kunga priekšā.

38. Bet Jozuas, Nuna dēls, un Kālebs, Jefunna dēls, palika dzīvi no vīriem, kas bija nogājuši, zemi izlūkot.

39. Un Mozus runāja šos vārdus uz visiem Israēla bērniem; tad ļaudis ļoti bēdājās.

40. Un tie cēlās agri un devās augšā uz kalnu galu sacīdami: redzi, šeit esam un iesim uz vietu, par ko Tas Kungs sacījis; jo mēs esam grēkojuši.

41. Bet Mozus sacīja: kāpēc jūs pārkāpjat Tā Kunga vārdu? Jo tas jums neizdosies.

42. Neejat uz augšu, Tas Kungs nav jūsu vidū, ka jūs netopat sakauti no saviem ienaidniekiem.

43. Jo Amalekieši un Kanaānieši tur ir jūsu priekšā, un jūs kritīsiet caur zobenu; jo tāpēc ka jūs no Tā Kunga esat atkāpušies, Tas Kungs nebūs ar jums.

44. Tomēr tie ar pārgalvību devās uz augšu, uz kalnu galu, bet Tā Kunga derības šķirsts un Mozus neatstājās no nometnes.

45. Tad Amalekieši un Kanaānieši, kas uz kalniem dzīvoja, nāca un tos sita un sakāva līdz Hormai.