4. Mozus 15 LG8

1. Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

2. Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs savā zemē nāksiet, ko Es jums došu,

3. Un jūs Tam Kungam gribat nest uguns upuri, dedzināmo upuri vai kaujamu upuri, vai pēc īpaša solījuma vai no laba prāta, vai savos noliktos svētkos, lai būtu Tam Kungam par saldu smaržu, no lieliem vai sīkiem lopiem,

4. Tad tam, kas savu upuri Tam Kungam pienes, būs upurēt ēdamu upuri no desmitās tiesas kviešu miltu, kas ir sajaukti ar ceturksni hina eļļas;

5. Un vīnu par dzeramu upuri vienu ceturksni hina tev būs sataisīt pie dedzināmā upura, vai pie kaujamā upura, pie ikviena upurējama jēra.

6. Vai kad auns top upurēts, tev ēdamu upuri būs sataisīt no divām desmitām kviešu miltu, kas sajaukti ar trešo tiesu hina eļļas;

7. Un vīnu par dzeramu upuri tev būs upurēt trešu tiesu hina par saldu smaržu Tam Kungam,

8. Bet ja tu jaunu vērsi gribi sataisīt par dedzināmo upuri, vai kaujamu upuri, kāda īpaša solījuma dēļ, vai par pateicības upuri Tam Kungam,

9. Tad pie jauna vērša būs pielikt ēdamu upuri, proti trīs desmitās kviešu miltu, kas sajaukti ar pushinu eļļas;

10. Un vīnu tev būs upurēt par dzeramu upuri, pushinu, par uguns upuri, par saldu smaržu Tam Kungam.

11. Tā lai top darīts ar ikvienu vērsi vai ar ikvienu aunu vai ar jēru vai kazlēnu.

12. Pēc tā skaita, ko jūs sataisīsiet, jums tā būs darīt ar ikvienu pēc viņu skaita.

13. Ikvienam iedzīvotājam šās lietas tā būs darīt, kad upurē uguns upuri par saldu smaržu Tam Kungam.

14. Un ja kāds svešinieks pie jums piemīt, vai ja kas jūsu starpā ir pie jūsu paaudzēm, un Tam Kungam par saldu smaržu grib nest uguns upuri, tam būs tā darīt, kā jūs darāt.

15. Visai draudzei lai ir vienāds likums, jums un tam svešiniekam, kas pie jums piemīt, likums mūžīgi jūsu paaudzēm: tā kā jūs, tāpat lai ir svešinieks Tā Kunga priekšā.

16. Vienāda bauslība un vienāda tiesa lai ir jums un tam svešiniekam, kas pie jums piemājo.

17. Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

18. Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: kad jūs nonāksiet zemē, uz kurieni Es jūs vedīšu,

19. Kad jūs ēdīsiet tās zemes maizi, tad jums Tam Kungam būs upurēt cilājamu upuri.

20. Savas mīklas pirmajus, vienu karašu jums būs upurēt par cilājamu upuri, itin kā cilājamo upuri no klona, tā jums to būs upurēt.

21. No savas mīklas pirmajiem jums Tam Kungam būs dot cilājamu upuri jūsu paaudzēm.

22. Un kad jūs netīši apgrēkosities un nedarīsiet visus šos baušļus, ko Tas Kungs uz Mozu ir runājis,

23. Visu, ko Tas Kungs jums caur Mozu pavēlējis, no dienas, kad Tas Kungs to pavēlējis, un tā projām jūsu paaudzēm, -

24. Tad, ja draudzei nezinot un netīši tas noticis, lai visa draudze upurē vienu vērsēnu no lieliem lopiem par dedzināmo upuri, par saldu smaržu Tam Kungam, līdz ar viņa ēdamo upuri un viņa dzeramo upuri, kā pienākas, un vienu āzi par grēku upuri.

25. Un priesterim būs salīdzināt visu Israēla bērnu draudzi, tad viņiem taps piedots, jo tas bija netīši grēkots; tā lai tie savu upuri nes, uguns upuri Tam Kungam, un savu grēku upuri Tā Kunga priekšā savas apgrēkošanās dēļ.

26. Tad visai Israēla bērnu draudzei taps piedots, un arī svešiniekam, kas jūsu starpā piemīt, tāpēc ka visiem ļaudīm tas grēks noticis netīši.

27. Un ja kaut kāds netīši apgrēkotos, tam gada vecu kazu būs upurēt par grēku upuri.

28. Un priesterim būs salīdzināt to, kas ar netīšu grēku apgrēkojies Tā Kunga priekšā; to lai salīdzina, tad viņam taps piedots.

29. Tam, kas Israēla bērnu vidū ir dzimis, un svešiniekam, kas jūsu starpā piemīt, vienāda bauslība lai jums ir tam, kas netīši apgrēkojās.

30. Bet dvēsele, kas kaut ko darīs pārgalvībā, vai tas jūsu starpā dzimis, vai svešinieks, - tas To Kungu zaimo, un tā dvēsele lai top izdeldēta no saviem ļaudīm.

31. Jo tā ir nicinājusi Tā Kunga vārdu un pulgojusi Viņa bauslību, ar izdeldēšanu tā dvēsele pavisam lai top izdeldēta; viņas noziegums lai paliek uz viņas.

32. Kad nu Israēla bērni bija tuksnesī, tad tie atrada vienu vīru malku lasām sabata dienā.

33. Un tie, kas viņu atrada malku lasām, to atveda pie Mozus un Ārona un pie visas draudzes.

34. Un tie to lika cietumā, jo nebija skaidri izteikts, kas ar to jādara.

35. Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: to vīru būs nokaut, visa draudze lai viņu akmeņiem nomētā ārā aiz nometnes.

36. Tad visa draudze viņu izveda ārā aiz nometnes, un viņu akmeņiem nomētāja, ka tas nomira, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.

37. Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

38. Runā uz Israēla bērniem un saki tiem, ka tiem sev būs taisīt pušķus drēbju stūros, uz savām paaudzēm, un pazilu auklu likt pie stūru pušķiem.

39. Un pušķus jums tāpēc būs nest, ka jūs tos uzskatot pieminat visus Tā Kunga baušļus un pēc tiem dariet, un nestaigājiet pēc sava sirds prāta un sava acu kāruma, tam nesekotu maukodami.

40. Lai jūs pieminat un darāt visus Manus baušļus un savam Dievam esiet svēti.

41. Es esmu Tas Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izvedis no Ēģiptes zemes, lai Es jums esmu par Dievu, Es Tas Kungs, jūsu Dievs.