4. Mozus 15 NLB

1. Un Kungs sacīja Mozum:

2. “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: kad jūs ieiesiet savas mājvietas zemē, ko es jums dodu,

3. tad pienesiet Kungam dedzināmo upuri, arī sadedzināmo upuri vai kaujamo upuri, pildot solījumu, vai upuri par svētkiem, vai labprātīgo upuri, upurējiet liellopus vai sīklopus par tīkamu smaržu Kungam,

4. un lai tas, kurš upurē, pienes savu upuri Kungam – labības dāvanu no labākajiem miltiem, desmito daļu ēfas, kas iejauti ceturtdaļā hīna eļļas.

5. Un vīnu lejamajam upurim – ceturtdaļu hīna vīna lai lej pār sadedzināmo upuri vai kaujamo upuri katram jēram.

6. Līdz ar aunu lai dod labības dāvanu no labākajiem miltiem – divas desmitdaļas ēfas, iejautus trešdaļā hīna eļļas.

7. Lejamajam upurim lai pienes trešdaļu hīna vīna par tīkamu smaržu Kungam.

8. Kad par sadedzināmo upuri vai kaujamo upuri upurē vērsēnu, lai pildītu solījumu vai pienestu miera upuri Kungam,

9. tad pēc vērsēna lai pienes labības dāvanu – trīs desmitdaļas labāko miltu, iejautus pusē hīna eļļas.

10. Par lejamo upuri lai pienes pusi hīna vīna – par dedzināmo upuri, tīkamu smaržu Kungam.

11. Tā lai dara ar visiem vēršiem un auniem, ar visiem jēriem un kazlēniem

12. pēc upurējamo skaita – tā dariet ar katru, ko upurējat.

13. Visi savēji lai tā dara – lai pienes dedzināmo upuri par tīkamu smaržu Kungam.

14. Ja pie jums ir apmeties svešinieks vai kāds ir pie jums jau paaudzēs un grib pienest dedzināmo upuri par tīkamu smaržu Kungam, tas lai dara tāpat kā jūs.

15. Sapulcei lai ir viens likums – jums un svešiniekam, kas mīt pie jums, – mūžīgs likums uz jūsu paaudzēm. Gan jūs, gan svešinieki esat Kunga priekšā –

16. viena bauslība un viena tiesa lai ir gan jums, gan svešiniekam, kas mīt pie jums.”

17. Un Kungs sacīja Mozum:

18. “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: kad jūs nonāksiet tajā zemē, kurp es jūs vedu,

19. un kad ēdīsiet tās zemes maizi, dodiet no tās upurdāvanu Kungam!

20. No savas pirmās maizes dodiet upurdāvanu – dodiet tāpat kā no kuļamā klona!

21. Paaudzēs dodiet Kungam par upurdāvanu pirmo no savas maizes!

22. Bet, ja jūs neapzināti grēkosiet un nepildīsiet visus šos baušļus, ko Kungs Mozum teicis,

23. visu, ko Kungs caur Mozu pavēlējis kopš dienas, kad Kungs pavēlēja, un uz priekšu jūsu paaudzēs, tad –

24. ja tas noticis neapzināti un sapulce to nav zinājusi, tad lai visa sapulce pienes vienu vērsēnu par sadedzināmo upuri, par tīkamu smaržu Kungam, un līdz ar viņu labības dāvanu un lejamo upuri, kā pavēlēts, un vienu āzi grēku upurim.

25. Priesteris lai veic izlīgumu par visas Israēla sapulces grēku, un tiem tiks piedots, jo tas bija neapzināts grēks, un par to viņi pienesa dedzināmo upuri Kungam un grēku upuri Kungam par savu kļūdu.

26. Tad tiks piedots visai Israēla dēlu sapulcei un svešiniekiem, kas mīt pie tiem, jo visa tauta bija neapzināti grēkojusi.

27. Bet, ja neapzināti grēkojis viens cilvēks, lai viņš pienes par grēku upuri gadu vecu kazu.

28. Priesteris lai veic izlīgumu par tā cilvēka grēku, kas neapzināti apgrēkojies Kunga priekšā, – lai veic izlīgumu par viņa grēku, un viņam tiks piedots.

29. Tam, kas dzimis starp Israēla dēliem, un tam, kas svešinieks, bet mīt pie jums, – ja kāds neapzināti grēkojis, tiem visiem viens likums.

30. Bet tas, kas to darījis apzināti – gan savējais, gan svešinieks –, tas ir zaimojis Kungu un lai tiek nošķirts no savas tautas,

31. jo tāds ir nievājis Kunga vārdu un pārkāpis viņa bauslību, – lai šķirtin nošķir tādu, tas ir vainīgs.”

32. Kad Israēla dēli bija tuksnesī, viņi pieķēra kādu vīru, kas sabatā lasīja malku.

33. To, kuru bija pieķēruši lasām malku, viņi atveda pie Mozus un Ārona, un visas sapulces.

34. Un viņi to apsargāja, jo nebija skaidrs, kas ar viņu darāms.

35. Tad Kungs sacīja Mozum: “Mirtin lai mirst šis vīrs, lai visa sapulce viņu nomētā akmeņiem ārpus nometnes!”

36. Visa sapulce izveda viņu ārpus nometnes un nomētāja akmeņiem, un viņš mira, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.

37. Un Kungs teica Mozum:

38. “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem, lai paaudzēs tie taisa pušķus uz savu drānu malām, uz katra stūra lai liek pa pušķim no purpurzilas auklas.

39. Lai jums ir pušķi – jūs tos redzēsiet un atcerēsities visus Kunga baušļus, tad jūs tos pildīsiet un nevērsīsieties turp, kurp jūsu sirdis un acis ved jūs maukot.

40. Pušķi ir tādēļ, lai jūs atcerētos visus manus baušļus un jūs būtu svēti savam Dievam.

41. Es esmu Kungs, jūsu Dievs, kas jūs izveda no Ēģiptes zemes, lai būtu jums par Dievu, – es esmu Kungs, jūsu Dievs!”