4. Mozus 16 LG8

1. Bet Korahs, Izhara dēls, (šis bija Kohāta, Levija dēla, dēls), ņēma pie sevis Datanu un Abiramu, Eliaba dēlus, un Onnu, Peleta dēlu, Rūbena dēlus,

2. Un sacēlās pret Mozu līdz ar divsimt un piecdesmit Israēla bērnu vīriem, kas bija draudzes virsnieki un sapulces runas vīri un no lielas slavas.

3. Un tie sapulcējās pret Mozu un pret Āronu un sacīja uz tiem: jums nu diezgan! Jo visa draudze ir svēta, un Tas Kungs ir viņu vidū; kāpēc jūs paaugstinājaties pār Tā Kunga draudzi?

4. Kad Mozus to dzirdēja, tad viņš krita uz savu vaigu.

5. Un viņš runāja uz Korahu un uz visu viņa pulku un sacīja: rītā agri, tad Tas Kungs darīs zināmu, kas Viņam pieder, un kas ir svēts, un kas var iet pie Viņa, un kuru Viņš izvēlēs, tas varēs iet pie Viņa.

6. Dariet tā, ņemat sev kvēpināmus traukus, Korahs un viss viņa pulks.

7. Un rītā ieliekat tanīs uguni un liekat kvēpināmās zāles tur virsū Tā Kunga priekšā, un kuru Tas Kungs izvēlēs, tas lai ir svēts; nu jums diezgan! Jūs Levija bērni!

8. Un Mozus sacīja uz Korahu: klausāties jel, jūs Levija bērni!

9. Vai jums par maz, ka Israēla Dievs jūs izraudzījis no Israēla draudzes, Viņam nākt tuvu, kalpot pie Tā Kunga dzīvokļa kalpošanas un stāvēt draudzes priekšā un tai kalpot.

10. Viņš tev līdz ar visiem taviem brāļiem, Levija bērniem, licis tuvu nākt; un nu jūs meklējat arī priestera amatu!

11. Tādēļ tu un viss tavs pulks esiet sametušies kopā pret To Kungu; jo kas ir Ārons, ka jūs pret viņu kurnat.

12. Un Mozus nosūtīja, aicināt Datanu un Abiramu, Eliaba dēlus, bet tie sacīja: mēs nenāksim.

13. Vai vēl nav gan, ka tu mūs izvedis no zemes, kur piens un medus tek, mūs nokaut tuksnesī, ka tu arī vēl pats uzmeties mums par virsnieku?

14. Tu mūs tiešām neesi vedis zemē, kur piens un medus tek, nedz mums devis iemantot tīrumus vai vīna dārzus, - vai tu vīriem acis gribi izraut? Mēs nenāksim.

15. Tad Mozus ļoti apskaitās un sacīja uz To Kungu: neuzlūko viņu upuri. Pat ne ēzeli es no tiem neesmu ņēmis un nevienam ļauna neesmu darījis.

16. Un Mozus sacīja uz Korahu: tu un viss tavs pulks, nāciet rīt Tā Kunga vaiga priekšā, tu un viņi un Ārons.

17. Un ņemiet ikviens savu kvēpināmo trauku un liekat iekšā kvēpināmās zāles, un nesiet Tā Kunga priekšā ikviens savu trauku, divsimt un piecdesmit traukus, un arī tu un Ārons, ikviens savu trauku.

18. Tad tie ņēma ikviens savu trauku un ielika uguni un uzlika virsū kvēpināmās zāles, un stāvēja pie saiešanas telts durvīm, un tāpat Mozus un Ārons.

19. Un Korahs sapulcēja visu draudzi pret viņiem pie saiešanas telts durvīm. Tad Tā Kunga godība parādījās visai draudzei.

20. Un Tas Kungs runāja uz Mozu un uz Āronu sacīdams:

21. Atšķiraties no šīs draudzes, ka Es tos acumirklī apriju.

22. Bet tie krita uz savu vaigu un sacīja: Ak Dievs! Tu Dievs pār visas miesas gariem, - ja viens cilvēks apgrēkojies, vai Tu tāpēc dusmosies par visu draudzi?

23. Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

24. Runā uz draudzi un saki: atkāpjaties visapkārt no Koraha, Datana un Abirama dzīvokļa nost.

25. Tad Mozus cēlās un gāja pie Datana un Abirama, un viņam sekoja Israēla vecaji.

26. Un viņš runāja uz draudzi un sacīja: atkāpjaties nost no šo bezdievīgo cilvēku dzīvokļiem un neaizskarat nekā no tā, kas viņiem pieder, ka jūs neejat bojā visu viņu grēku dēļ.

27. Tad tie visapkārt gāja nost no Koraha, Datana un Abirama dzīvokļa, bet Datans un Abirams iznāca ārā un stāvēja savas telts durvīs līdz ar savām sievām un dēliem un bērniem.

28. Un Mozus sacīja: No tā jūs atzīsiet, ka Tas Kungs mani sūtījis, visus šos darbus darīt, ne no mana paša prāta:

29. Ja šie nomirs, itin kā visi citi cilvēki mirst, un taps piemeklēti, itin kā visi cilvēki top piemeklēti, tad Tas Kungs mani nav sūtījis.

30. Bet ja Tas Kungs ko jaunu darīs un zeme atvērs savu muti un tos norīs līdz ar visu, kas tiem pieder, ka tie dzīvi nogrimst ellē, tad jūs atzīsiet, ka šie cilvēki To Kungu ir nicinājuši.

31. Un notikās, kad viņš visus šos vārdus bija pabeidzis runāt, tad zeme apakš viņiem pāršķēlās,

32. Un atdarīja savu muti un tos norija līdz ar viņu namiem un ar visiem cilvēkiem, kas bija pie Koraha, un ar visu viņu mantu.

33. Un tie dzīvi nogrima ellē ar visu, kas tiem piederēja, un zeme tos apklāja, un tie gāja bojā no draudzes vidus.

34. Un viss Israēls, kas viņiem bija visapkārt, bēga viņiem brēcot, jo tie sacīja: ka mūs zeme neaprij!

35. Un no Tā Kunga izgāja uguns un aprija divsimt un piecdesmit vīrus, kas kvēpināmās zāles upurēja.

36. Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

37. Saki priesterim Eleazaram, Ārona dēlam, lai kvēpināmos traukus paņem no tā deguma un uguni izkaisa, jo tie trauki ir svēti, -

38. Šo traukus, kas pret savām dvēselēm bija grēkojuši, lai kaļ plakanos gabalos un ar tiem lai apvelk altāri; jo tie ir upurēti Tā Kunga priekšā un svētīti, un būs Israēla bērniem par zīmi.

39. Tad priesteris Eleazars, ņēma kvēpināmos vara traukus, ko pienesuši tie, kas sadedzināti bija, un tos izkala plāksnēs, altārim par pārvelkamo;

40. Par piemiņu Israēla bērniem, lai neviens svešs, un kas nav no Ārona dzimuma, nepieietu, kvēpināt ar kvēpināmām zālēm Tā Kunga priekšā, ka tam nenotiktu, kā Koraham un kā viņa pulkam, itin kā Tas Kungs tam bija runājis caur Mozu.

41. Bet otrā dienā visa Israēla bērnu draudze kurnēja pret Mozu un pret Āronu un sacīja: jūs Tā Kunga ļaudis esat nokāvuši.

42. Un kad draudze sapulcējās pret Mozu un pret Āronu, tad tie griezās uz saiešanas telti, un redzi, padebesis to apklāja, un Tā Kunga godība parādījās.

43. Tad Mozus un Ārons gāja uz saiešanas telti.

44. Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

45. Atkāpjaties no šās draudzes, tad Es to aprīšu acumirklī. Tad tie krita uz savu vaigu.

46. Un Mozus sacīja uz Āronu: ņem kvēpināmo trauku un ieliec uguni no altāra un uzliec kvēpināmās zāles virsū un ej steigšus draudzes vidū un salīdzini tos, jo bardzība no Tā Kunga ir izgājusi, un mocība ir iesākusies.

47. Un Ārons to ņēma, kā Mozus bija runājis, un skrēja draudzes vidū, un redzi, mocība bija iesākusies pie ļaudīm, un viņš uzlika virsū kvēpināmās zāles un salīdzināja ļaudis.

48. Un viņš stāvēja starp mirušiem un dzīviem; tad mocība tapa novērsta.

49. Un to, kas no mocības bija nomiruši, bija četrpadsmit tūkstoši un septiņsimt, bez tiem, kas Koraha dēļ bija miruši.

50. Un Ārons griezās atpakaļ pie Mozus pie saiešanas telts durvīm, un mocība mitējās.