Logo
🔍

4. Mozus 16 NLB

« Koraha sacelšanās

1. Tad cēlās Korahs, Jichāra dēls, Kehāta dēls, Levī dēls un Rūbena dēli – Dātāns un Abīrāms, Elīāba dēli, un Ons, Peleta dēls,

2. tie cēlās pret Mozu kopā ar vīriem no Israēla dēliem – divi simti piecdesmit sapulces ievēlētiem vadoņiem, vīriem ar vārdu!

3. Tie sadevās kopā pret Mozu un Āronu un teica tiem: “Gana jums! Svēta ir visa sapulce, jo tajā ir Kungs! Kādēļ jūs sakāt, ka esat lielāki par Kunga pulku?!”

4. Kad Mozus to dzirdēja, viņš krita uz sava vaiga

5. un runāja uz Korahu un viņa pulku, sacīdams: “Rīt Kungs parādīs, kurš pieder viņam un kurš ir svēts, – tam viņš liks sev tuvoties. Tam, ko viņš izvēlēsies, viņš liks sev tuvoties!

6. Dariet tā – ņemiet kvēpināmos traukus, tu, Korah, un viss tavs pulks!

7. Rīt iededziet tajos uguni un lieciet tur kvēpināmās smaržzāles Kunga priekšā – tas, kuru Kungs izvēlēsies, būs svēts! Gana jums, Levī dēli!”

8. Mozus sacīja Koraham: “Klausieties nu, Levī dēli!

9. Vai jums maz, ka Israēla Dievs ir nošķīris jūs no visas Israēla dēlu sapulces, tuvinādams jūs sev, lai jūs kalpotu Kunga Mājoklī, lai stātos sapulces priekšā un kalpotu tiem?!

10. Viņš sev ir pietuvinājis tevi un visus tavus brāļus, Levī dēlus, un jūs vēl prasāt arī priesterību?!

11. Tādēļ tu kopā ar visu savu pulku esi sapulcējies pret Kungu! Kas tad jums Ārons, ka jūs kurnat pret viņu?!”

12. Un Mozus lika saukt Dātānu un Abīrāmu, Elīāba dēlus, bet tie teica: “Mēs nenāksim!

13. Vai maz, ka tu mūs izvedi no zemes, kur plūst piens un medus, lai nonāvētu tuksnesī, – tu vēl gribi valdīt pār mums kā augstmanis?!

14. Tu taču neesi mūs atvedis uz zemi, kur piens un medus plūst, neesi devis mums laukus un vīnadārzus! Nu tu gribi izdurt mums acis?! Mēs nenāksim!”

15. Tad Mozus jo stipri iesvilās un teica Kungam: “Nepieskaries viņu labības dāvanai! Pat ne ēzeli no viņiem es neesmu ņēmis, un nevienam no viņiem es neesmu darījis ļaunu!”

16. Un Mozus teica Koraham: “Esi rīt Kunga priekšā kopā ar savu pulku – tu, viņi un Ārons! Rīt!

17. Ņemiet katrs savu kvēpināmo trauku, lieciet tajā kvēpināmās smaržzāles un pienesiet Kungam! Katrs lai nāk ar savu kvēpināmo trauku – divi simti piecdesmit kvēpināmie trauki, un tu un Ārons – katrs ar savu kvēpināmo trauku!”

18. Un katrs ņēma savu kvēpināmo trauku, iededza tajā uguni, ielika kvēpināmās smaržzāles – viņi visi stājās Saiešanas telts durvīs un tāpat arī Mozus un Ārons.

19. Un Korahs pulcināja pret viņiem visu sapulci pie Saiešanas telts durvīm, un visai sapulcei parādījās Kunga godība.

20. Un Kungs sacīja Mozum un Āronam:

21. “Nošķirieties no šīs sapulces, un es tos aprīšu vienā mirklī!”

22. Viņi krita uz sava vaiga un sacīja: “Dievs, ikvienas miesas gara Dievs! Tikai viens cilvēks grēkojis, vai tad tu dusmosies uz visu sapulci?”

23. Un Kungs sacīja Mozum:

24. “Runā uz šo sapulci: uz visām pusēm atkāpieties no Koraha, Dātāna un Abīrāma mājokļiem!”

25. Tad Mozus devās pie Dātāna un Abīrāma, un viņam pakaļ gāja Israēla vecajie.

26. Un viņš runāja uz sapulci, sacīdams: “Ejiet jel nost no šo ļauno vīru telts un nepieskarieties nekam, kas pieder viņiem, ka jūs netiekat aizrauti līdzi viņu grēkiem!”

27. Un tie atkāpās no Koraha, Dātāna un Abīrāma mājokļiem, un Dātāns un Abīrāms iznāca un nostājās savu telšu durvīs kopā ar savām sievām, dēliem un mazajiem.

28. Un Mozus teica: “Nu jūs zināsiet, ka Kungs mani ir sūtījis visu šo darīt un tas nenāk no manis paša.

29. Ja šie vīri nomirs tādā pašā nāvē kā visi cilvēki un viņus piemeklēs visu cilvēku liktenis, tad ne Kungs mani ir sūtījis!

30. Bet, ja Kungs radīs brīnumu un zeme atpletīs muti un aprīs viņus un visu, kas viņiem, un tie dzīvi noies šeolā, tad jūs zināsiet, ka šie vīri ir zaimojuši Kungu!”

31. Un, kad viņš beidza runāt šos vārdus, zem tiem pāršķēlās zeme!

32. Zeme atpleta muti un aprija viņus, viņu namus un visus ļaudis, kas bija pie Koraha, un visu viņu mantību.

33. Un tie dzīvi nogāja šeolā ar visu, kas tiem bija, zeme viņus apklāja, un tie aizgāja bojā sapulcē.

34. Tiem brēcot, viss Israēls, kas bija tiem apkārt, bēga un teica: “Ka zeme arī mūs neaprij!”

35. Kunga uguns nāca un aprija divi simti piecdesmit vīru, kas bija pienesuši kvēpināmās smaržzāles.

»