4. Mozus 17 LG8

1. Tad Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

2. Runā uz Israēla bērniem un ņem no tiem, no ikviena tēva nama vienu zizli, no visiem viņu virsniekiem pēc viņu tēvu namiem divpadsmit zižļus; tev ikviena vārdu būs rakstīt uz viņa zizli.

3. Bet Ārona vārdu tev būs rakstīt uz Levija cilts zizli, jo ikvienam zizlim jābūt no sava tēva nama galvas.

4. Un tev tos būs nolikt saiešanas teltī liecības priekšā, kur Es ar jums sanāku.

5. Un tad tā vīra zizlis, ko Es izvēlēšu, zaļos, un Es klusināšu Israēla bērnu kurnēšanu pret Mani, ar ko tie pret jums kurn.

6. Un Mozus runāja uz Israēla bērniem. Tad visi viņu virsnieki viņam deva ikviens virsnieks vienu zizli, pēc saviem tēvu namiem divpadsmit zižļus; tur arī Ārona zizlis bija starp viņu zižļiem.

7. Un Mozus nolika zižļus Tā Kunga priekšā liecības teltī.

8. Un otrā rītā, kad Mozus iegāja liecības teltī, tad redzi, Ārona zizlis no Levija nama zaļoja, un ziedi bija izplaukuši un bija nesuši mandeles.

9. Un Mozus iznesa visus šos zižļus no Tā Kunga priekšas pie visiem Israēla bērniem, un tie to redzēja, un ikviens ņēma savu zizli.

10. Tad Tas Kungs sacīja uz Mozu: nes Ārona zizli atpakaļ liecības priekšā, to paglabāt par zīmi pārgalvīgiem; tā tev kurnēšanu pret Mani būs apklusināt, ka tiem nav jāmirst.

11. Un Mozus tā darīja; itin kā Tas Kungs tam bija pavēlējis, tā viņš darīja.

12. Tad Israēla bērni runāja uz Mozu: redzi, mēs mirstam, mēs ejam bojā, mēs visi ejam bojā.

13. Ikviens, kas pie Tā Kunga dzīvokļa pieiet, tam jāmirst; vai tad mums patiesi būs iet bojā?