4. Mozus 18 LTV1965
1. Un tas Kungs sacīja Aronam: „Tu un tavi dēli un līdz ar tevi tava ciltstēva dzimta lai nes svētnīcas noziegumus, un tev un taviem dēliem ir jāatbild par priestera amata pārkāpumiem.
2. Un kopa ar tevi ari tavi brāļi—Levija cilts un tava ciltstēva atvase lai nāk un kopā ar tevi kalpo un veic godam šo amatu, tev kalpodami, bet tev un tavējiem jābūt saiešanas telts priekšgalā.
3. Un lai tie klausa taviem amata noteikumiem un lai pilda visus telts apkopšanas noteikumus, bet vienīgi pie svētiem rīkiem un pie altāra gan lai nenāk, lai nemirst ne viņi, ne arī jūs.
4. Bet tie lai tev pievienojas, un lai ievēro saiešanas telts amata noteikumus visos telts apkopšanas darbos, un neviens svešinieks lai jums netuvojas.
5. Tad nu ievērojiet saiešanas telts noteikumus, kas ir svēti, un altāra nolikumus, lai vairs nenāk sods pār Israēla bērniem.
6. Jo redzi, Es pats esmu jūsu brāļus, Ievītus, izraudzījis no Israēla bērnu vidus, tie ir īpaša dāvana, kas nesta tam Kungam, lai viņi kalpotu saiešanas telts darbos.
7. Bet tev un taviem dēliem līdz ar tevi būs kopt savu priestera amatu visās altāra lietās un iekšpusē aiz priekškara, un tur kalpojiet savu kalpošanu. Es jums dodu priestera amatu kā dāvanu, bet svešinieks ja tuvojas, tad viņam jāmirst.“
8. Un tas Kungs sacīja Āronam: „Un redzi, Es tev esmu nodevis savu paceļamo upuru tiesu; no visām Israēla bērnu dāvanām Es to esmu tev nodevis par pienācīgu devu un tāpat arī taviem dēliem, —tas ir mūžīgs nolikums.
9. Šī lai ir tava daļa no tik tiešām svētām dāvanām, cik tālu tās netiek ugunī sadedzinātas, ko pienes ikkatra dāvinājuma veidā no visiem ēdamiem upuriem, no visiem grēku upuriem un no visiem viņu vainas izpirkšanas upu-riem, ko viņi Man atlicina; šis lai ir tev un taviem dēliem tik tiešām svēts nolikums.
10. Īsteni svētā vietā tev tas ir jāēd, visi, kas no vīriešu kārtas, lai ēd, —tas lai tev ir svēts.
11. Un tas lai tev pienākas no viņu dāvanām kā paceļamais upuris no visiem Israēla bērnu līgojamiem upuriem, to Es esmu devis tev un taviem dēliem un tavām meitām, kas ir pie tevis, —tāds lai ir mūžīgs nolikums; ikviens, kas tavā namā ir šķīsts, lai to ēd.
12. To vislabāko tiesu no šī gada eļjas un to vislabāko no svaigās vīna sulas un no labības, —viņu pirmajos upurus, ko tiem būs tam Kungam dot, to Es tev nododu.
13. Visus viņu zemes pirmienākušos augļus, ko viņiem būs nest tam Kungam, tie lai ir tavi; ikviens, kas tavā namā šķīsts, lai tos ēd.
14. Viss, kas Israēlā ir dāvinājums Dievam, lai tev pieder.
15. Viss, kas kā pirmais atpleš mātes miesas, pirmais no ikvienām miesām, kas tam Kungam ir pievestas, vai cilvēku, vai lopu, tas lai tev pieder; tikai cilvēku pirmdzimušos lai pirktin izpērk, un tāpat arī nešķīsto dzīvnieku pirmmetumi ir jāatpērk.
16. Kas nu tos izpērk, tas lai tos izpērk vienu mēnesi vecus un lai maksā pēc tava sprieduma naudā piecus seķeļus pēc svētnīcas seķeļu svara, kuram ir desmit gēras.
17. Bet pirmatnestais vērsis vai auns, vai āzis, lai netiek izpirkti, jo tie ir svēti: viņu asinis tev būs slacīt uz altāra, un viņu taukus tev būs iededzināt par uguns upuri, par saldu smaržu tam Kungam.
18. Un viņu gaļa lai pienākas tev, tāpat kā līgojamā upura krūts gabals un labais plecis lai pieder tev.
19. Visus svētos paceļamos upurus, ko Israēla bērni tam Kungam pienes, tos Es tev nododu un arī taviem dēliem un tavām meitām, kuras pie tevis, —tāds lai ir mūžīgs nolikums. Šī ir mūžīgā sāls derība tā Kunga priekšā tiklab tev, kā arī taviem pēcnācējiem kopā ar tevi!“
20. Un tas Kungs sacīja Aronam: „Viņu zemē tev nebūs īpašuma, un viņu vidū lai tev nav īpašas tiesas; bet Es esmu tavs īpašums un tava daļa Israēla vidū!
21. Bet redzi, Levija bērniem Es esmu nodevis Israēlā visas desmitās daļas tiesas par īpašumu un par viņu īpašo tiesu to darbu dēļ, ar ko tie kalpo, apkopdami saiešanas telti.
22. Bet Israēla bērni paši nedrīkst tuvoties saiešanas teltij, lai tie neuzņemtos grēku un neminu.
23. Bet Ievītiem ir jāveic saiešanas telts apkopšanas darbi, un tiem ir jānes atbildība; tāds ir mūžīgs nolikums uz jūsu cilšu ciltīm. Bet Israēla vidū tiem nav mantojama īpašuma,
24. Jo desmitās daļas no Israēla bērniem, ko tie upurē tam Kungam par paceļamo upuri, Es esmu devis Ievītiem par iegūstamu īpašumu, tādēļ Es esmu uz tiem sacījis: „Israēla bērnu vidū neiegūstiet mantojamu īpašumu.“
25. Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
26. „Bet Ievītiem saki, tiem teikdams: Kad nu jūs būsit saņēmuši no Israēla bērniem desmito tiesu, ko Es jums esmu novēlējis par daļu no viņiem, tad no tās desmitās, kas ir kļuvusi jūsu īpašums, paceliet no desmitā desmito daļu tam Kungam pretim par paceļamo upuri no sevis.
27. Un tas upuris tiks jums pieskaitīts par paceļamo upuri, itin kā jūs būtu devuši upuri—labību no sava klona vai it kā pāri plūstošu vīnu no saviem vīna spaidiem.
28. Un tādā kārtā arī jūs būsit pacēluši paceļamo upuri tam Kungam no visām jūsu desmitām tiesām, ko jūs būsit saņēmuši no Israēla bērniem, un jūs no tām būsit devuši paceļamo upuri tam Kungam ar priestera Arona palīdzību.
29. Un no visām savām dāvanām paceliet paceļamo upuri tam Kungam, no vislabākā to labāko, kā svētītu tiesu no jums. —
30. Vēl saki viņiem: „Kad nu jūs visu to labāko no savām devām upurējat, tad tas tiks pieskaitīts Ievītiem, it kā tie paši būtu nodevuši ražu no klona un iegūto sulu no vīna spaidiem.
31. Un ēdiet to ikvienā vietā, jūs un jūsu ģimenes, jo tā ir jūsu alga, tā ir jūsu īpaša tiesa par jūsu kalpošanu saiešanas teltī.
32. Un jūs sev neuzliksit nekādu grēku, ja jūs no tā, kas jums ir, to visla-bāko nodosit par paceļamo upuri; tā jūs Israēla svētumu nebūsit apgānījuši, un jums tādēļ nebūs jāmirst.“