4. Mozus 19 LG8

1. Un Tas Kungs runāja uz Mozu un uz Āronu un sacīja:

2. Šis ir bauslības likums, ko Tas Kungs ir pavēlējis un sacījis: runā uz Israēla bērniem, ka tiem pie tevis būs vest sarkanu govi, kas bez vainas un kam nav nekādas kaites un uz kā nekāds jūgs vēl nav bijis.

3. Un jums to būs dot priesterim Eleazaram, un to būs izvest no nometnes un viņa priekšā nokaut.

4. Un priesterim Eleazaram no viņas asinīm būs ņemt ar savu pirkstu un no viņas asinīm slacīt pret siešanas telts priekšu septiņreiz.

5. Un tad viņam to govi savā priekšā būs likt sadedzināt; viņas ādu un viņas gaļu un viņas asinis līdz ar viņas mēsliem viņam būs likt sadedzināt.

6. Un priesterim būs ņemt ciedra koku un īzapu un karmezīnu un to uzmest uz degošo govi.

7. Tad priesterim savas drēbes būs mazgāt un savas miesas pērt ūdenī un pēc būs iet nometnē; un priesterim būs nešķīstam būt līdz vakaram.

8. Un kas to sadedzinājis, tam savas drēbes būs mazgāt ūdenī, savas miesas ūdenī pērt un nešķīstam būt līdz vakaram.

9. Un šķīstam vīram būs saņemt govs pelnus un tos likt ārā aiz nometnes kādā šķīstā vietā, ka tie tur top glabāti Israēla bērnu draudzes šķīstīšanas ūdenim; tas ir grēku upuris.

10. Un kas govs pelnus ir saņēmis, tam būs mazgāt savas drēbes un nešķīstam būt līdz vakaram. Un tas lai ir likums mūžīgi Israēla bērniem un svešiniekiem, kas mīt jūsu starpā:

11. Kas aizskar mironi, kāda miruša cilvēka miesas, tam būs nešķīstam būt septiņas dienas.

12. Trešā un septītā dienā viņam ar to būs šķīstīties, tad viņš būs šķīsts; bet ja viņš trešā un septītā dienā nešķīstīsies, tad viņš nebūs šķīsts.

13. Ikviens, kas aizskar mironi, kādu mirušu cilvēku, un nešķīstīsies, tas sagāna Tā Kunga dzīvokli, un tādu dvēseli lai izdeldē no Israēla, tāpēc ka šķīstīšanas ūdens uz to nav slacināts: viņš ir nešķīsts, viņa nešķīstība ir vēl pie viņa.

14. Šis ir bauslis, kad viens cilvēks kādā dzīvoklī mirst: ikvienam, kas nāk dzīvoklī, un ikvienam, kas ir dzīvoklī, būs nešķīstam būt septiņas dienas.

15. Un visi trauki, kas vaļā un kam vāka nav virsū, tie ir nešķīsti.

16. Un ikvienam, kas laukā kādu aizskar, kas ar zobenu nokauts vai miris, vai cilvēka kaulus, vai kapu, tam būs būt nešķīstam septiņas dienas.

17. Tad nu nešķīstam būs ņemt no sadedzinātā grēku upura pelniem un uz tiem uzliet avota ūdeni traukā.

18. Un šķīstam vīram būs ņemt īzapu un to iemērkt ūdenī un apslacīt telti un visus traukus un visas dvēseles, kas tur bijušas, un to, kas aizskāris kādus kaulus vai kādu nokautu vai mirušu vai kapu.

19. Un šķīstajam būs apslacīt nešķīsto trešā dienā un septītā dienā, un septītā dienā viņam to būs šķīstīt, un tam būs savas drēbes mazgāt un ūdenī pērties, tad viņš vakarā būs šķīsts.

20. Bet kas būs nešķīsts un nešķīstīsies, šo dvēseli būs izdeldēt no draudzes vidus, jo viņš Tā Kunga svēto vietu apgānījis; šķīstīšanas ūdens nav uz to slacīts, - tas ir nešķīsts.

21. Tas nu lai viņiem ir likums mūžīgi, un kas šķīstīšanas ūdeni slaka, tam būs savas drēbes mazgāt, un kas šķīstīšanas ūdeni aizskar, tam būs nešķīstam būt līdz vakaram.

22. Un viss, ko nešķīstais aizskar, tas būs nešķīsts, un kura dvēsele to aizskars, tai jābūt nešķīstai līdz vakaram.