4. Mozus 20 LTV1965
1. Un visa Israēla bērnu draudze nonāca pirmajā mēnesī Cina tuksnesī, un tauta apmetās Kadešā, un Mirjama tur ari nomira, un tur viņa tika aprakta.
2. Un tur nebija draudzei ūdens; tad tie sacēlās pret Mozu un Aronu.
3. Un tauta cēla ķildu pret Mozu, un tie sacīja, teikdami: „Kaut ari mēs būtu bojā gājuši, kad mūsu brāļi gāja bojā tā Kunga priekšā!
4. Un kāpēc jūs esat veduši tā Kunga draudzi šinī tuksnesī, ka mums un mūsu lopiem še jānobeidzas?
5. Un kāpēc jūs mūs esat izveduši no Ēģiptes un noveduši šinī posta vietā? Te nav sējas lauku, nav vīģu koku nedz vīna koku vai granātābolu koku vieta, te pat nav ūdens, ko dzert!“
6. Tad Mozus un Arons aizgāja no draudzes pie saiešanas telts vārtiem un metās uz savu vaigu pie zemes; un tā Kunga godība atklājās viņiem.
7. Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
8. „Ņem zizli un sasauc draudzi, tu un tavs brālis Arons, un runājiet uz klinti, kas viņu acu priekšā, un tā izdos ūdeni; un lieciet no šīs klints iztecēt ūdenim un padzirdiniet šo draudzi un viņas lopus.“
9. Tad Mozus ņēma zizli no tā Kunga priekšas, kā Viņš tam bija pavēlējis.
10. Un Mozus un Arons sapulcināja draudzi pie klints, un viņš tiem sacīja: „Klausaities jel, jūs stūrgalvji! Vai mēs spēsim likt izplūst jūsu vajadzībām ūdenim no šīs klints?“
11. Tad Mozus pacēla savu roku un ar savu zizli sita klinti divas reizes, un iznāca daudz ūdens, tā ka viņš padzirdināja draudzi un tās lopus.
12. Un tas Kungs sacīja Mozum un Aronam: „Tādēļ, ka jūs neesat Man ticējuši un neesat Mani svētījuši Israēla bērnu acu priekšā, tādēļ jūs ari neieve-dīsit šo draudzi zemē, ko Es tiem esmu devis!“
13. Šis ir Meribas ūdens, pie kura Israēla bērni cēla nesaskaņu, naidu ar to Kungu, un Viņš tiem parādījās svēts.
14. Tad Mozus izsūtīja vēstnešus no Kadešas pie Ēdoma ķēniņa pateikt: „Tā saka tavs brālis Israēls: Tu zini visas tās bēdas, kādās mēs atrodamies,
15. Ka mūsu ciltstēvi bija izgājuši uz Ēģipti, ka mēs ilgu laiku esam dzīvojuši Ēģiptē un ka ēģiptieši mums un mūsu senčiem ir ļaunu darījuši.
16. Tad mēs brēcām uz to Kungu, un Viņš paklausīja mūsu balsi un sūtīja eņģeli, un tas mūs izveda no Ēģiptes, un redzi, tā mēs tagad atrodamies Kadešas pilsētā tavā pierobežā.
17. Ļauj mums iziet tavai zemei cauri! Mēs neiesim pa tīrumiem nedz arī pa vīna kalniem, mēs nedzersim ūdeni no akām, kas ir izraktas; mēs iesim tikai pa lielceļu, kas ir ķēniņa ceļš, un mēs nenogriezīsimies ne pa labi, ne pa kreisi, tiekāms būsim izgājuši cauri tavam robežapgabalam.“
18. Bet ēdomietis atbildēja: „Mēs tev neļausim iziet caur mūsu robežām, citādi es tev iziešu pretim ar zobenu.“
19. Tad Israēla bērni viņam vēstīja: „Mēs iesim pa ceļa uzbērumu, un ja mēs vai mūsu lopi dzersim no tava ūdens, tad mēs par to dosim pietiekamu samaksu; mēs cita nekā negribam, kā kājām iziet caur tavu zemi.“
20. Bet viņš sacīja: „Tev nebūs doties manai zemei cauri!“ Un ēdomietis izgāja viņiem pretim ar lielu pulku un ar stipru apbruņojumu.
21. Un tā ēdomietis liedza Israēlam atļauju šķērsot viņa robežas, un Israēls novirzījās sāņus.
22. Un tie aizgāja no Kadešas, un visa Israēla bērnu draudze nonāca pie Hora kalna.
23. Tad tas Kungs sacīja Mozum un Aronam pie Hora kalna, pie Edoma zemes robežām, teikdams:
24. „Aronam jātiek piepulcinātam pie saviem tēviem, jo viņš neieies tanī zemē, ko Es došu Israēla bērniem, tādēļ ka jūs neesat man klausījuši pie Meribas ūdeņiem.
25. Ņem Aronu un viņa dēlu Ēleāzaru un ved tos Hora kalnā.
26. Tur novelc Aronam viņa drēbes un uzvelc tās viņa dēlam Ēleāzaram, jo Arons tur tiks piepulcināts un nomirs.“
27. Un Mozus darīja, kā tas Kungs viņam bija pavēlējis, un viņi uzkāpa visas tautas acu priekšā Hora kalnā.
28. Un tur Mozus novilka Aronam viņa drēbes un apvilka tās viņa dēlam Ēleāzaram; un Ārons tur nomira kalna galotnē, bet Mozus un Ēleāzars nokāpa no kalna zemē.
29. Kad nu visa draudze redzēja, ka Arons bija nomiris, tad viss Israēla nams apraudāja Aronu trīsdesmit dienas.