4. Mozus 21 NLB
1. Un kanaānietis, Arādas ķēniņš, kas mita Negebā, padzirdēja, ka Israēls nāk pa Atārīmas ceļu, un viņš cīnījās pret Israēlu un saņēma gūstekņus.
2. Tad Israēls zvērēja Kungam: “Ja tu dotin atdosi šo tautu manā rokā, tad es nopostīšu viņu pilsētas!”
3. Kungs paklausīja Israēlam un atdeva viņam kanaāniešus, un viņš tos apkāva un izpostīja viņu pilsētas, to vietu nosauca par Hormu.
4. Un viņi gāja no Hora kalna pa ceļu, kas ved uz Niedru jūru, lai apietu Edoma zemi, bet tauta ceļā kļuva nepacietīga.
5. Un tauta runāja pret Dievu un Mozu: “Kāpēc tu mūs izvedi no Ēģiptes, lai mēs mirstam tuksnesī, jo šeit nav maizes un ūdens, un mums riebj šis sliktais ēdiens!”
6. Tad Kungs sūtīja tautā ugunīgas čūskas, un tās koda ļaudis, un Israēlā nomira daudz ļaužu.
7. Tad tauta nāca pie Mozus un teica: “Mēs esam grēkojuši, jo mēs runājām pret Kungu un tevi. Lūdzies Kungu, lai viņš atņem mums čūskas!” Tad Mozus lūdza par tautu.
8. Un Kungs teica Mozum: “Taisi sev ugunīgu čūsku un liec kāta galā – ja kāds tiek sakosts, lai skatās uz to, un tas paliks dzīvs!”
Došanās caur Moāba zemi9. Un Mozus taisīja vara čūsku un lika to karoga kāta galā; un, ja kādu sakoda čūska, tad tas palūkojās uz vara čūsku un palika dzīvs.
10. Un Israēla dēli gāja un apmetās Obotā.
11. No Obotas viņi gāja un apmetās Ije-Abarīmā, tuksnesī, kas ir pret Moābu, pret saules lēktu.
12. No turienes viņi gāja un apmetās Zeredas ielejā.
13. No turienes viņi gāja un apmetās otrpus Arnonas, kas tuksnesī, kurš plešas no amoriešu robežām, jo Arnona ir Moāba robeža starp Moābu un amoriešiem.
14. Tādēļ Kunga karu grāmatā teikts: “Vāheba Sūfā un upes Arnonā,
15. un upes paleja, kas stiepjas līdz Šebet-Ārai un piekļaujas Moāba robežai.”
16. Un no turienes viņi devās uz Beēru – tā ir aka, par ko Kungs Mozum teica: “Sapulcini tautu, un es došu tai ūdeni.”
17. Tad Israēls dziedāja šo dziesmu: “Guldzi, aka! Dziediet tai!
18. Aka, ko pravieši raka, tautas augstmaņi greba ar zižļiem un scepteriem!” – un no tuksneša viņi devās uz Matānu,
19. no Matānas uz Nahaliēlu, un no Nahaliēlas uz Bāmotu,
20. un no Bāmotas uz ieleju, kas Moāba laukos, kur pār tuksneša klaju noraugās Pisgas virsotne.
21. Tad Israēls sūtīja vēstnešus uz Sīhonu pie amoriešu ķēniņa:
22. “Ļauj man iziet caur tavu zemi – uz lauku vai vīnadārzu mēs nenogriezīsimies, mēs nedzersim no akām, mēs tikai iesim pa ķēniņa ceļu, līdz šķērsosim tavas robežas!”
23. Bet Sīhons neļāva Israēlam iet cauri savām robežām. Sīhons sapulcināja visus savus ļaudis un izgāja tuksnesī pretī Israēlam, devās uz Jahacu un cīnījās ar Israēlu.
24. Israēls viņu sakāva ar zobena asmeni un iemantoja viņa zemi no Arnonas līdz Jabokai, līdz Amona dēliem, jo Amona dēlu robeža bija Jaazēra.
25. Israēls ieņēma visas šīs pilsētas, un Israēls apmetās visās amoriešu pilsētās Hešbonā un tās ciematos.
26. Hešbona bija amoriešu ķēniņa Sīhona pilsēta, viņš bija karojis ar iepriekšējo Moāba ķēniņu un atņēmis tam visu viņa zemi līdz Arnonai.
27. Tādēļ teicēji saka: “Nāciet celt Hešbonu, lai dibina Sīhona pilsētu!
28. Uguns nāca no Hešbonas, uguns no Sīhona pilsētas – tā aprija Moāba Āru, Arnonas augstieņu kungus!
29. Vai tev, Moāb! Tu ej bojā, Kemoša tauta, – tā darīja savus dēlus par bēgļiem un savas meitas par gūsteknēm amoriešu ķēniņam Sīhonam!
30. Viņa dēli ir gājuši bojā no Hešbonas līdz Dībonai, mēs iztukšojām visu līdz Nofahai, kas līdz Mēdbai!”
31. Israēls apmetās amoriešu zemē.
32. Un Mozus sūtīja izlūkot Jaazēru, un viņi ieņēma tās ciematus, un viņš sagrāba turienes amoriešu īpašumus.
33. Tad viņi pagriezās un devās ceļā uz Bāšānu, un Ogs, Bāšānas ķēniņš, iznāca viņam pretī kopā ar savu tautu, lai cīnītos pie Edreī.
34. Un Kungs teica Mozum: “Nebaidieties no viņa, jo es viņu atdošu tev un arī viņa tautu, un viņa zemi, un tu viņam darīsi tāpat, kā darīji amoriešu ķēniņam Sīhonam, kas mita Hešbonā.”
35. Un viņi kāva to un viņa dēlus, un visu viņa tautu, kamēr viņam vairs neviens nepalika pāri, un iemantoja viņa zemi.