4. Mozus 22 LG8

1. Tad Israēla bērni cēlās un apmetās Moaba klajumos, viņpus Jordānes, Jērikai pretī.

2. Kad nu Balaks, Cipora dēls, visu redzēja, ko Israēls bija darījis Amoriešiem,

3. Tad Moabs ļoti bijās no ļaudīm, jo to bija daudz, un Moabam bija bail no Israēla bērniem.

4. Tāpēc Moabs sacīja uz Midiāniešu vecajiem: nu šī draudze visu apēdīs, kas mums visapkārt, itin kā vērsis apēd zāli virs zemes. Bet Balaks, Cipora dēls, bija tanī laikā Moabiešu ķēniņš.

5. Un tas sūtīja vēstnešus pie Bileāma, Beora dēla, uz Petoru, kas pie lielupes, viņa ļaužu bērnu zemē, viņu aicināt, un sacīja: redzi, tur ir ļaudis izgājuši no Ēģiptes zemes, redzi, tie apklāj zemes virsu un ir apmetušies man pretī.

6. Un nu nāc jel un nolādi man šos ļaudis, - jo tie ir stiprāki nekā es, - ka es tos varētu apkaut un izdzīt no zemes; jo es zinu, ka ko tu svētī, tas ir svētīts, un ko tu nolādi, tas ir nolādēts.

7. Tad Moabiešu vecaji un Midiāniešu vecaji gāja, un zīlēšanas alga bija viņu rokā, un tie nāca pie Bileāma un runāja uz viņu Balaka vārdus.

8. Tad tas uz viņiem sacīja: paliekat šeit pa nakti, tad es jums atsacīšu, kā Tas Kungs uz mani runās; un Moaba virsnieki palika pie Bileāma.

9. Un Dievs nāca pie Bileāma un sacīja: kas tie tādi ļaudis, kas pie tevis?

10. Tad Bileāms sacīja uz Dievu: Balaks, Cipora dēls, Moabiešu ķēniņš, pie manis sūtījis

11. (Sacīdams): Redzi, ļaudis no Ēģiptes zemes ir izgājuši un apklāj zemes virsu, nāc nu, nolādi man tos, ka es pret tiem varētu karot un tos izdzīt.

12. Tad Dievs sacīja uz Bileāmu: tev nebūs iet ar viņiem, tev nebūs šos ļaudis nolādēt, jo tie ir svētīti.

13. Tad Bileāms cēlās rītā agri un sacīja uz Balaka lielkungiem: ejat uz savu zemi, jo Tas Kungs aizliedz un neļauj man iet ar jums.

14. Tad Moaba virsnieki cēlās un nāca pie Balaka un sacīja: Bileāms ir liedzies, mums iet līdz.

15. Un Balaks atkal sūtīja vēl vairāk un jo cienīgus lielkungus.

16. Tie nāca pie Bileāma un uz to sacīja: tā saka Balaks, Cipora dēls: lūdzams, neliedzies nākt pie manis.

17. Jo es tevi augsti godināšu un visu, ko tu man sacīsi, to es darīšu: tad nāc jel, nolādi man šos ļaudis.

18. Tad Bileāms atbildēja un sacīja uz Balaka kalpiem: kaut man Balaks savu namu dotu pilnu zelta un sudraba, tomēr es nevarētu pārkāpt Tā Kunga, sava Dieva, vārdu, darīt vai mazu vai lielu lietu.

19. Un nu paliekat jel arī šo nakti pie manis, tad es redzēšu, ko Tas Kungs atkal ar mani runās.

20. Tad Dievs nāca pie Bileāma naktī un uz to sacīja: ja tie vīri nākuši tevi aicināt, tad celies, ej viņiem līdz, bet tikai to tev būs darīt, ko Es uz tevi runāšu.

21. Tad Bileāms cēlās rītā agri un apsedloja savu ēzelieni un gāja Moaba virsniekiem līdz.

22. Bet Dieva bardzība iedegās, tāpēc ka viņš gāja, un Tā Kunga eņģelis nostājās uz ceļa viņam par pretinieku; un viņš jāja uz savas ēzelienes, un viņa divi puiši viņam līdz.

23. Un ēzeliene ieraudzīja Tā Kunga eņģeli uz ceļa stāvam, pliku zobenu rokā, un ēzeliene atkāpās no ceļa un gāja uz tīrumu; tad Bileāms sita ēzelieni, viņu griezdams uz ceļu.

24. Bet Tā Kunga eņģelis nostājās ceļa šaurumā vīna dārzu starpā, kur abās pusēs bija mūris.

25. Kad nu ēzeliene Tā Kunga eņģeli ieraudzīja, tad tā spiedās pie mūra un piespieda Bileāma kāju pie mūra; tāpēc viņš to atkal sita.

26. Un Tā Kunga eņģelis gāja tālāk un nostājās kādā šaurā vietā, kur nebija kur atkāpties, ne pa labo, ne pa kreiso roku.

27. Kad nu ēzeliene Tā Kunga eņģeli ieraudzīja, tad tā pakrita uz ceļiem apakš Bileāma, un Bileāma dusmas iedegās un viņš ēzelieni sita ar koku.

28. Un Tas Kungs atvēra muti ēzelienei un tā sacīja uz Bileāmu: ko es tev esmu darījusi, ka tu mani nu trīs reizes esi sitis?

29. Un Bileāms sacīja uz ēzelieni: tāpēc ka tu mani esi kaitinājusi! Kaut zobens būtu manā rokā, es tevi tagad nokautu!

30. Tad ēzeliene sacīja uz Bileāmu: vai neesmu tava ēzeliene, uz kā tu esi jājis līdz šai dienai? Vai tas bijis man ieradums tev tā darīt? Viņš sacīja: nē.

31. Tad Tas Kungs Bileāmam atvēra acis, ka viņš Tā Kunga eņģeļi ieraudzīja uz ceļa stāvam, pliku zobenu rokā; tāpēc viņš klanījās un nometās uz savu vaigu.

32. Tad Tā Kunga eņģelis uz viņu sacīja: kāpēc tu savu ēzelieni nu trīs reiz sitis? Raugi, es esmu izgājis tev par pretinieku, jo tavs ceļš manā priekšā ir ļauns.

33. Bet ēzeliene mani redzējusi un nu trīs reiz no manis atkāpusies, un ja viņa nebūtu atkāpusies, tiešām es tevi būtu nokāvis un viņu pametis dzīvu.

34. Tad Bileāms sacīja uz Tā Kunga eņģeli: es esmu grēkojis, jo es nezināju, tevi uz ceļa man pretī stāvam, un nu, ja tev nepatīk, tad es iešu atpakaļ.

35. Tad Tā Kunga eņģelis sacīja uz Bileāmu: ej tiem vīriem līdz; tomēr to vien, ko es uz tevi runāšu, to tev būs runāt. Tā Bileāms gāja Balaka lielkungiem līdz.

36. Kad nu Balaks dzirdēja Bileāmu nākam, tad viņš tam izgāja pretī līdz Moabiešu pilsētai, kas ir Arnonas robežās, - pašā robežu malā.

37. Un Balaks sacīja uz Bileāmu: vai es neesmu sūtīdams pie tevis sūtījis, tevi aicināt? Kāpēc tu neesi pie manis nācis? Vai tad es nespēju tevi godināt?

38. Tad Bileāms sacīja uz Balaku: redzi, es pie tevis esmu atnācis, bet vai es kaut ko varu runāt kā vien vārdu, ko Dievs liks manā mutē? - To es runāšu.

39. Un Bileāms gāja Balakam līdz un tie nonāca Kirjat Hucotā.

40. Un Balaks upurēja lielus un sīkus lopus un sūtīja Bileāmam un lielkungiem, kas pie viņa bija.

41. Un no rīta Balaks ņēma Bileāmu un to veda uz Baāla kalniem, un no turienes šis redzēja vienu galu no ļaudīm.