4. Mozus 22 NLB

1. Israēla dēli devās ceļā un apmetās Moāba klajumos pretī Jardānai Jērikā.

2. Un Bālāks, Ciporas dēls, redzēja visu, ko Israēls darīja amoriešiem.

3. Un moābieši jo trīcēja no tās tautas, tādēļ ka viņu bija daudz, moābieši drebēja no Israēla dēliem.

4. Un moābieši teica Midjāna vecajiem: “Tagad šis pulks noēd visu mums apkārt kā vērsis zāli!” Bālāks, Ciporas dēls, tajā laikā bija Moāba ķēniņš.

5. Un viņš sūtīja vēstnešus pie Bileāma, Beora dēla, uz Petoru, kas pie upes, uz viņa zemi, un lika viņu aicināt: “Redzi, no Ēģiptes ir iznākusi tauta, tā klāj visu zemi, tie stāv man tieši pretī.

6. Un tagad, nāc jel, nolādi man to tautu, jo tā ir stiprāka par mani, varbūt es vēl varēšu sakaut to un izdeldēt no zemes virsas. Es zinu – ko tu svētī, tas ir svētīts, un, ko tu nolādi, tas ir nolādēts!”

7. Tad Moāba vecajie un Midjāna vecajie gāja, tiem bija dāvanas pareģim, tie atnāca pie Bileāma un teica tam, ko Bālāks bija sacījis.

8. Un viņš teica tiem: “Pārlaidiet šo nakti te, tad es jums pastāstīšu, ko Kungs man teiks.” Tad Moāba augstmaņi palika pie Bileāma.

9. Un Dievs nāca pie Bileāma un teica: “Kas ir šie vīri pie tevis?”

10. Bileāms Dievam teica: “Moāba ķēniņš Bālāks, Ciporas dēls, sūtīja tos pie manis, sacīdams:

11. redzi, tā tauta, kas iznāca no Ēģiptes, nu klāj visu zemi – nāc tagad un nolādi tos man, varbūt es vēl varu ar tiem cīnīties un tos padzīt.”

12. Un Dievs teica Bileāmam: “Neej kopā ar viņiem, nenolādi šo tautu, jo tā ir svētīta!”

13. Tad Bileāms cēlās agri no rīta un teica Bālāka augstmaņiem: “Dodieties atpakaļ uz savu zemi, jo Kungs man aizliedza iet jums līdzi!”

14. Moāba augstmaņi cēlās, devās pie Bālāka un teica: “Bileāms atteicās nākt mums līdzi!”

15. Tad Bālāks atkal sūtīja augstmaņus – vairāk un godājamākus nekā pirmoreiz.

16. Tie atnāca pie Bileāma un teica viņam: “Tā saka Bālāks, Ciporas dēls: neliedzies nākt pie manis,

17. jo es tevi jo dāsni pagodināšu, ko tu man teiksi, to es darīšu, tikai nāc jel, nolādi man šo tautu!”

18. Bet Bileāms atbildēja un teica Bālāka kalpiem: “Ja Bālāks man dotu pilnu savu namu ar sudrabu un zeltu, vienalga, es nevaru pārkāpt Kunga, sava Dieva, pavēli, darīdams tā vai citādi.

19. Un tagad – pārlaidiet te arī šo nakti, tad es zināšu, ko vēl Kungs man teiks.”

20. Un Dievs nāca pie Bileāma naktī un teica viņam: “Ja šie vīri, kas atnākuši, sauks tevi, tad celies un ej kopā ar tiem – taču dari to, ko es tev teikšu!”

21. Tad Bileāms cēlās no rīta, apsegloja savu ēzeļmāti un gāja kopā ar Moāba augstmaņiem.

22. Bet Dieva dusmas iedegās par to, ka viņš tomēr bija gājis, un ceļā viņam pretī stājās Kunga eņģelis; bet viņš tikām jāja uz ēzeļmātes un divi puiši bija kopā ar viņu.

23. Ēzeļmāte redzēja Kunga eņģeli stāvam ceļā, un tam rokā bija atkailināts zobens, un ēzeļmāte nogriezās no ceļa un devās uz lauku, bet Bileāms sita ēzeļmāti, lai dabūtu to atpakaļ uz ceļa.

24. Tad Kunga eņģelis nostājās takā starp vīnadārziem – mūris bija vienā pusē un mūris – otrā pusē.

25. Un, kad ēzeļmāte redzēja Kunga eņģeli, tā piespiedās sienai un piespieda pie sienas Bileāma kāju, un viņš atkal to sita.

26. Tad Kunga eņģelis atkal pārgāja uz citurieni un nostājās šaurā vietā, kur ceļš neļāva nogriezties ne pa labi, ne pa kreisi.

27. Un ēzeļmāte redzēja Kunga eņģeli un nogūlās zem Bileāma, tad Bileāms iedegās dusmās un sita ēzeļmāti ar nūju.

28. Un Kungs atdarīja ēzeļmātes muti, un tā teica Bileāmam: “Ko es tev esmu nodarījusi, ka tu mani siti trīs reizes?!”

29. Bileāms teica ēzeļmātei: “Tāpēc, ka tu ņirgājies par mani! Ja man būtu rokā zobens, es tevi nokautu!”

30. Un ēzeļmāte teica Bileāmam: “Vai tad es neesmu tava ēzeļmāte, uz kuras tu visu laiku jāji līdz pat šai dienai? Vai tad es jau kādu citu reizi esmu mēģinājusi tev tā darīt?!” Un viņš teica: “Nē!”

31. Tad Kungs atdarīja Bileāma acis, un viņš redzēja ceļā stāvam Kunga eņģeli ar atkailinātu zobenu rokā – viņš zemojās un noliecās uz sava vaiga.

32. Un Kunga eņģelis viņam teica: “Kādēļ tu siti savu ēzeļmāti trīs reizes? Redzi, es esmu nācis, lai stātos tev pretī, jo tavs ceļš man šķiet pazudinošs!

33. Tava ēzeļmāte mani redzēja un nogriezās trīs reizes, ja viņa nebūtu nogriezusies, tad es tevi būtu nokāvis, bet viņu atstājis dzīvu!”

34. Tad Bileāms teica Kunga eņģelim: “Es esmu grēkojis, es nezināju, ka tu esi nostājies ceļā manā priekšā, un tagad – ja tas tev šķiet slikti, es iešu atpakaļ!”

35. Un Kunga eņģelis teica Bileāmam: “Ej vien kopā ar tiem vīriem, bet saki tikai to, ko es tev teikšu!” Un Bileāms gāja kopā ar Bālāka augstmaņiem.

36. Kad Bālāks izdzirdēja, ka Bileāms atnācis, viņš izgāja tam pretī pie Moāba pilsētas, kas pie Arnonas robežas pašā robežmalā.

37. Un Bālāks teica Bileāmam: “Es taču saucu pēc tevis, lai tevi aicina! Kāpēc tu nenāci pie manis?! Vai es nebūtu spējīgs tevi pagodināt?”

38. Un Bileāms teica Bālākam: “Redzi, tagad es esmu atnācis pie tevis! Vai tad es pats izlemju kādu lietu? Ko Dievs liek man mutē, to es saku!”

39. Un Bileāms gāja kopā ar Bālāku, un viņi nonāca Kirjat-Hucotā.

40. Un Bālāks kāva vēršus un avis un deva Bileāmam un augstmaņiem, kas bija ar viņu.

41. Tad no rīta Bālāks ņēma līdzi Bileāmu un uzveda Bāmot-Baālā, un viņš no turienes redzēja daļu tautas.