4. Mozus 30 NLB

1. Un Mozus teica Israēla dēliem visu, ko viņam bija pavēlējis Kungs.

2. Mozus sacīja Israēla dēlu cilšu galvenajiem: “Tā ir pavēlējis Kungs!

3. Ja vīrs ko apsola Kungam vai apzvēr ar zvērestu, ka no kaut kā atsacīsies, lai nelauž savu vārdu, lai dara visu, kā teicis.

4. Un, ja sieva ko solījusi Kungam, vēl meitene būdama sava tēva namā,

5. un viņas tēvs ir dzirdējis, ko viņa solījusi un no kā atsacījusies, un viņas tēvs klusējis, tad lai ir spēkā tas, ko viņa solījusi, un lai paliek spēkā tas, no kā viņa atsacījusies.

6. Bet, ja viņas tēvs iebilst tajā dienā, kad to dzird, tad lai nepaliek spēkā tas, ko viņa solījusies, un lai nepaliek spēkā tas, no kā viņa atsacījusies. Kungs viņai piedos, jo viņas tēvs tai liedzis.

7. Bet, ja viņa jau ir pie vīra, tad lai ar viņas solījumiem un to, no kā viņa ātrumā atsacījusies, ir šādi –

8. ja viņas vīrs to dzird un klusē tajā dienā, kad to ir dzirdējis, tad lai paliek spēkā tas, ko viņa solījusi, un lai paliek spēkā tas, no kā viņa atsacījusies.

9. Bet, ja tajā dienā, kad viņš to dzirdējis, viņš iebilst un noliedz viņas solījumu, kas tai nācis pār lūpām, un to, ko viņa sacījusi, no kaut kā atsacīdamās, tad Kungs viņai piedos.

10. Bet atraitnes vai šķirtenes solījumi, viss, no kā viņa atsacījusies, tai ir jāpilda.

11. Ja vīra mājā viņa kaut ko solījusi vai ar zvērestu no kaut kā atsacījusies

12. un viņas vīrs klusējis un nav iebildis viņai, tad lai paliek spēkā visi viņas solījumi un lai paliek spēkā visas viņas atsacīšanās.

13. Bet, ja viņas vīrs to noliedzis dienā, kad dzirdējis, tad viss, kas tai nācis pār lūpām, ko viņa solījusi, un tas, no kā viņa atsacījusies, nepaliek spēkā, jo viņas vīrs to aizliedzis, un Kungs viņai piedos.

14. Visus solījumus un visus atsacīšanās zvērestus vīrs var gan atļaut, gan aizliegt.

15. Bet, ja vīrs klusē vairākas dienas, tad viņš ir atļāvis viņas solījumu un atļāvis arī viņas atsacīšanos – jo viņš klusēja tajā dienā, kad to dzirdēja.

16. Bet, ja viņš to ir dzirdējis un liegtin aizliedz, tad viņš nes tās vainu.”

17. Šie ir likumi, ko Mozus pavēlēja par vīru un sievu un par tēvu un meitu, kamēr tā jauna sava tēva namā.