4. Mozus 31 LG8

1. Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

2. Atrieb Israēla bērnus pie Midiāniešiem; tad tu tapsi piepulcināts pie saviem ļaudīm.

3. Tad Mozus runāja uz ļaudīm un sacīja: lai no jums vīri apbruņojās uz karu un lai tie ceļas pret Midiāniešiem, To Kungu atriebt pie Midiāniešiem.

4. No visām Israēla ciltīm no cilts pa tūkstoti jums būs sūtīt karā.

5. Tā no Israēla tūkstošiem tapa nodoti pa tūkstoti no ikvienas cilts, divpadsmit tūkstoši apbruņoti uz karu.

6. Un Mozus tos sūtīja karā, tūkstoti no ikvienas cilts, un Pinehasu, priestera Eleazara dēlu, ar svētiem rīkiem un skanīgām taurēm viņa rokā.

7. Un tie kāvās pret Midiānu, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis, un nokāva visu, kas bija no vīriešu kārtas.

8. Un tie nokāva ar citiem nokautiem Midiāna ķēniņus Evu un Rekemu un Zūru un Huru un Rebu, piecus Midiāna ķēniņus; tā tie arī nokāva Bileāmu, Beora dēlu, ar zobenu.

9. Un Israēla bērni aizveda gūstītās Midiāniešu sievas līdz ar viņu bērniem un laupīja visus viņu lopus un visus viņu ganāmos pulkus un visu viņu mantu.

10. Un visas viņu pilsētas ar viņu māju vietām un ar visām viņu pilīm tie sadedzināja ar uguni,

11. Un ņēma visu laupījumu un visu, ko tie bija sagūstījuši, cilvēkus un lopus,

12. Un noveda pie Mozus un priestera Eleazara un pie visas Israēla bērnu draudzes, ko bija gūstījuši, saņēmuši un laupījuši, uz nometni Moaba klajumos, kas ir pie Jordānes pret Jēriku.

13. Bet Mozus un priesteris Eleazars, un visi draudzes virsnieki viņiem gāja pretī ārā nometnes priekšā.

14. Un Mozus apskaitās pret kara virsniekiem, virsniekiem pār tūkstošiem un virsniekiem pār simtiem, kas no kara kaušanās nāca.

15. Un Mozus uz tiem sacīja: kam tad jūs visas sievas esat pametuši dzīvas?

16. Redzi, šās bija caur Bileāma padomu vainīgas, ka Israēla bērni apgrēkojās pret To Kungu, Peora dēļ, kādēļ mocība nāca pār Tā Kunga draudzi.

17. Nu tad nokaujiet visus, kas ir no vīriešu kārtas starp bērniem, un nokaujiet visas sievas, kas vīru ir atzinušas un pie vīra gulējušas.

18. Bet visus bērnus no sieviešu kārtas, un kas nav gulējušas pie vīra, pametat dzīvas.

19. Un jūs paliekat ārā nometnes priekšā septiņas dienas, ikviens, kas cilvēku nokāvis, un ikviens, kas nokautu aizskāris. Trešā dienā un septītā dienā jums būs šķīstīties, jums un jūsu gūstītiem.

20. Un visas drēbes un visas ādu lietas un visu, kas darīts no kazu vilnas un visus koka rīkus jums būs šķīstīt.

21. Un priesteris Eleazars sacīja uz visiem karavīriem, kas karā bija gājuši: šis ir bauslības likums, ko Tas Kungs Mozum pavēlējis:

22. Zeltu un sudrabu un varu un dzelzi un alvu un svinu,

23. Visu, kas panes uguni, to jums būs laist caur uguni, ka top šķīsts, bet turklāt ar slacinājamu ūdeni tam būs tapt šķīstītam; bet viss, kas uguni nepanes, to jums būs laist caur ūdeni.

24. Jums arī būs mazgāt savas drēbes septītā dienā, ka topat šķīsti, un tad jums būs nākt nometnē.

25. Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:

26. Skaiti, cik tā laupījuma, sagūstītos cilvēkus un lopus, tu un priesteris Eleazars un draudzes cilšu priekšnieki,

27. Un dali laupījumu uz pusi starp tiem, kas karā gājuši un ir kāvušies, un starp visu draudzi.

28. Un ņem vienu daļu priekš Tā Kunga no karavīriem, kas karā izgājuši, no katriem piecsimtiem vienu dvēseli, no cilvēkiem un no vēršiem un no ēzeļiem un no sīkiem lopiem,

29. No puses, kas ir viņu daļa, tev to būs ņemt un dot priesterim Eleazaram par cilājamu upuri Tam Kungam.

30. Bet no Israēla bērnu puses tev būs ņemt vienu sagūstītu no piecdesmit, no cilvēkiem, no vēršiem, no ēzeļiem un no sīkiem lopiem un no visiem lopiem, un tos tev būs dot Levītiem, kas Tā Kunga dzīvokli kopj.

31. Tad Mozus un priesteris Eleazars darīja, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.

32. Un atlikušais laupījums no tā, ko tie kara ļaudis bija laupījuši, bija sešsimt un septiņdesmit pieci tūkstoši sīku lopu

33. Un septiņdesmit divi tūkstoši liellopu

34. Un sešdesmit un viens tūkstotis ēzeļu.

35. Un cilvēku dvēseles, sievietes kas vīru nebija atzinušas, visas dvēseles trīsdesmit divi tūkstoši dvēseļu.

36. Un viena puse, to daļa, kas bija karā gājuši, bija savā pulkā trīssimt trīsdesmit septiņi tūkstoši un piecsimt sīku lopu.

37. Un daļa priekš Tā Kunga no sīkiem lopiem bija sešsimt septiņdesmit un pieci.

38. Un liellopu bija trīsdesmit seši tūkstoši, un viņu daļa Tam Kungam bija septiņdesmit divi.

39. Un ēzeļu bija trīsdesmit tūkstoši un piecsimt, un viņu noliktā daļa Tam Kungam bija sešdesmit un viens.

40. Un cilvēku dvēseļu bija sešpadsmit tūkstoši, un viņu noliktā daļa Tam Kungam bija trīsdesmit divas dvēseles.

41. Un Mozus deva priesterim Eleazaram to daļu par cilājamu upuri Tam Kungam, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.

42. Un no Israēla bērnu pustiesas, ko Mozus biju ņēmis no karavīriem, -

43. Šī draudzes pustiesa bija sīku lopu trīs simt un trīsdesmit septiņi tūkstoši un piecsimt;

44. Un liellopu bija trīsdesmit seši tūkstoši;

45. Un ēzeļu bija trīsdesmit tūkstoši un piecsimt;

46. Un cilvēku dvēseļu bija sešpadsmit tūkstoši. -

47. Un Mozus ņēma no Israēla bērnu pustiesas vienu gūstītu no piecdesmit, no cilvēkiem un lopiem, un deva tos Levītiem, kas Tā Kunga dzīvokli kopa, kā Tas Kungs Mozum bija pavēlējis.

48. Tad piegāja pie Mozus kara pulka virsnieki, virsnieki pār tūkstošiem un virsnieki pār simtiem,

49. Un sacīja uz Mozu: tavi kalpi skaitījuši karavīru pulku, kas mums bija padoti, un tur neviena no mums netrūkst.

50. Tāpēc mēs Tam Kungam esam atnesuši upuri, ikviens, ko viņš ir atradis no zelta rīkiem, no ķēdēm, no roku gredzeniem, no ausu sprādzēm un no dārgām rotām, - savas dvēseles salīdzināt Tā Kunga priekšā.

51. Tad Mozus un priesteris Eleazars no tiem saņēma zeltu, visādus smalkus izstrādājumus.

52. Un viss zelts, ko tie Tam Kungam atnesa par cilājamu upuri, bija sešpadsmit tūkstoši septiņsimt un piecdesmit sēķeļi, no virsniekiem pār tūkstošiem un no virsniekiem pār simtiem.

53. Jo karavīri bija laupījuši ikviens priekš sevis paša.

54. Tad Mozus un priesteris Eleazars saņēma zeltu no virsniekiem pār tūkstošiem un pār simtiem un to atnesa saiešanas teltī, par piemiņu Israēla bērniem Tā Kunga priekšā.