4. Mozus 31 NLB

1. Un Kungs sacīja Mozum:

2. “Riebtin atrieb Israēla dēlus midjāniešiem! Pēc tam tu tiksi piepulcināts savai tautai.”

3. Un Mozus sacīja tautai: “Bruņojiet vīrus karam, ka tie dotos pret Midjānu – nest Midjānam Kunga atriebību.

4. Pa tūkstotim no cilts! Pa tūkstotim no cilts sūti tos karā no visām Israēla ciltīm!”

5. Un no Israēla tūkstošiem tika norīkoti pa tūkstotim no katras cilts – divpadsmit tūkstoši karam bruņotu vīru.

6. Un Mozus sūtīja viņus karā pa tūkstotim no katras cilts – viņus un tiem līdzi Pinhāsu, priestera Elāzāra dēlu, un tam bija visi svētie trauki un sasaucamās taures.

7. Un viņi karoja pret Midjānu, kā Kungs Mozum bija pavēlējis, un nokāva visus vīrus.

8. Kopā ar tiem viņi nokāva Midjāna ķēniņus – Evī, Rekemu, Cūru, Hūru un Rebu, piecus midjāniešu ķēniņus, un viņi nokāva ar zobenu Bileāmu, Beora dēlu.

9. Un Israēla dēli sagūstīja midjāniešu sievas un to bērnus, visus viņu lopus un ganāmpulkus, tie nolaupīja visu viņu mantu.

10. Tie nodedzināja ar uguni visas viņu pilsētas, kur vien tie mita, un viņu apmetnes.

11. Tie ņēma visu guvumu un laupījumu – gan cilvēkus, gan lopus –

12. un veda tos pie Mozus, priestera Elāzāra un Israēla dēlu sapulces – gūstekņus, guvumu un laupījumu tie aizgādāja uz savu nometni Moāba klajumos, kas pie Jardānas iepretī Jērikai.

13. Un Mozus, priesteris Elāzārs un visi sapulces vadoņi iznāca no nometnes tiem pretī.

14. Mozus sadusmojās uz karaspēka pavēlniekiem – virsniekiem pār tūkstošiem un simtiem, kas bija pārnākuši no kara.

15. Mozus tiem teica: “Kāpēc jūs atstājāt dzīvas visas sievas?

16. Redzi, viņas pierunāja Israēla dēlus, kā teicis Bileāms, kļūt Kungam neuzticīgiem ar Peoru, un sērga nāca pār Kunga sapulci!

17. Un tagad nokaujiet visus bērnus, kas vīra dzimuma, un visas sievas, kam bijis vīrs, kas ar vīru gulējušas, – tās nokaujiet!

18. Bet visas meitenes, kas ar vīru nav gulējušas, atstājiet dzīvas!

19. Un septiņas dienas mītiet ārpus nometnes – ikviens, kas kādu nokāvis vai kas pieskāries nokautajam, lai šķīstās no grēka trešajā dienā un septītajā dienā – gan jūs, gan jūsu gūstekņi.

20. Šķīstiet no grēka visas drānas, visus ādas traukus, visu, kas darināts no kazu vilnas, un visus koka traukus!”

21. Un priesteris Elāzārs teica karavīriem, kas bija pārnākuši no kara: “Šis ir likums, ko Kungs pavēlējis Mozum.

22. Zeltu, sudrabu, varu, dzelzi, alvu un svinu –

23. visas lietas, kas iztur uguni, izvediet caur uguni, un tās būs šķīstas, taču lai tās tiek šķīstītas arī ar ūdeni, kas šķīsta no grēka, bet visas lietas, kas neiztur uguni, lai izved caur ūdeni.

24. Septītajā dienā mazgājiet savas drānas, tad jūs būsiet šķīsti un pēc tam varat nākt uz nometni.”

25. Un Kungs teica Mozum:

26. “Kopā ar priesteri Elāzāru un sapulces tēvu galvenajiem saskaiti sagrābtos gūstekņus – gan cilvēkus, gan lopus.

27. Un sadali guvumu starp tiem, kas gāja karā un karoja, un pārējo sapulci.

28. Un no karavīriem, kas bija devušies karā, noskaiti nodevu Kungam no cilvēkiem, vērsēnien, ēzeļiem un sīklopiem – pa vienam no ik pieciem simtiem.

29. Ņem no viņu daļas un dod priesterim Elāzāram Kunga upurdāvanu.

30. Un no Israēla dēlu puses ņem pa vienam no ik piecdesmit – no cilvēkiem, vēršiem, ēzeļiem, sīklopiem un visiem lopiem – un dod tos levītiem, kas uzrauga kalpošanu Kunga Mājoklī.”

31. Tad Mozus un priesteris Elāzārs darīja, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.

32. Tik bija guvuma, kas atlicis no karavīru laupījuma, – seši simti septiņdesmit pieci tūkstoši sīklopu

33. un septiņdesmit divi tūkstoši vēršu,

34. un sešdesmit viens tūkstotis ēzeļu,

35. un trīsdesmit divi tūkstoši cilvēku – sievu, kas ar vīru nebija gulējušas.

36. Un puse, tā daļa, kas tika tiem, kas bija gājuši karā, bija šāda – trīs simti trīsdesmit septiņi tūkstoši sīklopu.

37. Nodeva Kungam no sīklopiem bija seši simti septiņdesmit pieci.

38. Vēršu bija trīsdesmit seši tūkstoši. Nodeva Kungam no tiem bija septiņdesmit divi.

39. Ēzeļu bija trīsdesmit tūkstoši pieci simti. Nodeva Kungam no tiem bija sešdesmit viens.

40. Un cilvēku bija sešpadsmit tūkstoši. Nodeva Kungam no tiem bija trīsdesmit divi.

41. Un Mozus deva nodevu, Kunga upuri, priesterim Elāzāram, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.

42. Un tā puse, kuru Mozus bija nodalījis Israēla dēliem no to daļas, kas bija devušies karā,

43. tā puse, kas tika sapulcei, bija šāda – trīs simti trīsdesmit septiņi tūkstoši sīklopu.

44. Trīsdesmit seši tūkstoši vēršu.

45. Trīsdesmit tūkstoši pieci simti ēzeļu.

46. Sešpadsmit tūkstoši cilvēku.

47. Un no Israēla dēlu puses Mozus ņēma pa vienam no ik piecdesmit – gan no cilvēkiem, gan no lopiem – un deva tos levītiem, kas uzraudzīja kalpošanu Kunga Mājoklī, kā Kungs Mozum bija pavēlējis.

48. Tad pie Mozus nāca pavēlnieki, kas pār karaspēka tūkstošiem, – virsnieki pār tūkstošiem un simtiem.

49. Tie teica Mozum: “Tavi kalpi saskaitīja karavīrus, kas mums ir, un netrūkst neviena.

50. Un mēs esam atnesuši Kungam upuri no tā, kas katram bija zeltā, – rokassprādzes, kaklarotas, zīmoggredzenus, auskarus un piekarus, lai Kunga priekšā veiktu izlīgumu par mūsu grēku.”

51. Mozus un priesteris Elāzārs ņēma no tiem zeltu – visas no tā darinātās lietas.

52. Kopā tie upurēja Kungam sešpadsmit tūkstošus septiņsimt piecdesmit šekeļus zelta no virsniekiem pār tūkstošiem un no virsniekiem pār simtiem –

53. no tā, ko karavīri bija salaupījuši katrs sev.

54. Mozus un priesteris Elāzārs ņēma zeltu no virsniekiem pār tūkstošiem un simtiem un aiznesa uz Saiešanas telti – par Israēla dēlu piemiņas upuri Kunga priekšā.