4. Mozus 32 LTV1965
1. Rubeņa un Gada bērniem bija daudz ganāmpulku, un viņu lopu skaits bija prāvs, tādēļ tie izlūkoja Jāzera un Gileāda zemes, un lūk, tā bija īstā vieta ganāmpulkiem.
2. Tad Gada un Rūbena bērni nāca pie priestera Eleāzara un pie draudzes virsaišiem un runāja, sacīdami:
3. „Atarotā, Dibonā, Jāzerā, Nimrā un Hešbonā, Ēleālē, Sebamā un Nebo un Beonā,
4. Tanī zemē, ko Kungs ir uzveicis par labu Israēla draudzei, ir īstā vieta ganāmiem pulkiem, un mums, taviem kalpiem, ir daudz lopu.“
5. Un tie sacīja: „Ja mēs esam atraduši žēlastību tavā priekšā, tad lai šī zeme tiek dota taviem kalpiem par īpašumu, un neliec mums iet pāri Jardānai!“
6. Bet Mozus sacīja Gada un Rūbena bērniem: „Vai tad jūsu brāļi lai iet kaj-ot, bet jūs gribat palikt še?
7. Kāpēc jūs novēršat Israēla bērniem sirdi no viņu apņemšanās doties uz to zemi, ko tas Kungs ir viņiem devis? —
8. Tā jau jūsu tēvi darīja, kad es viņus sūtīju no Kadeš-Barneas to zemi izlūkot.
9. Kad tie bija devušies augšup līdz Eškolas upei un redzējuši šo zemi, viņi atturēja Israēla bērnu sirdis, ka tie negribēja iet uz to zemi, ko tas Kungs viņiem bija devis.
10. Tad tas Kungs iedegās savās dusmās tai dienā, un Viņš zvērēja, teikdams:
11. Tiem vīriem, kas iznākuši no I Ēģiptes zemes, kam ir divdesmit gadu un vairāk, nebūs redzēt to zemi, ko Es ar zvērestu apsolīju Ābrahāmam, īzākam un Jēkabam, jo tie nav Man pilnā mērā paklausījuši,
12. Atskaitot vienīgi kcnisieti Kālebu, Jefunnas dēlu, un Jozuu, Nūna dēlu, jo tie tam Kungam ir pilnīgi paklausījuši.
13. Un tā iekaisa tā Kunga dusmas pret Israēlu, ka Viņš lika tiem maldīties tuksnesī četrdesmit gadus, tiekams visa tā paaudze izmira, kas tā Kunga priekšā bija ļaunu darījusi.
14. Un nu, redzi, jūs esat stājušies savu tēvu vietā, grēcinieku pēcnācēji, lai vēl vairāk tā Kunga dusmu bardzību kāpinātu pret Israēlu!
15. Ja jūs novērsīsities no Viņa, tad Viņš liks ļaudīm vēl ilgāk maldīties tuksnesī, un tā jūs nomaitāsit visu šo tautu!“ —
16. Tad tie piegāja pie viņa un sacīja: „Mēs gribam šeit taisīt aplokus saviem ganāmiem pulkiem un pilsētas savām sievām un bērniem;
17. Bet mēs paši apbruņosimies un iesim Israēla bērnu priekšgalā, tiekāms tos būsim noveduši viņu dzīves vietās; bet mūsu sievas un bērni lai paliek mūfu nocietinājumos zemes iedzīvotāju dēļ.
18. Mēs paši neatgriezīsimies atpakaļ savos namos, kamēr Israēla bērni nebūs ieguvuši ikviens savu īpašumu,
19. Jo mēs neprasām sev neko kopā ar viņiem viņpus Jardānas vai vēl tālāk, bet mums mūsu mantojums lai nākas šai Jardānas pusē pret austrumiem.“
20. Tad Mozus tiem sacīja: „Ja jūs šo lietu tā gribat darīt, ka jūs, apbru-ņojušies tā Kunga priekšā kaj-am,
21. Visi, gatavi karam, dodaties tā Kunga priekšā pār Jardānu, kamēr Viņš savus ienaidniekus izdzīs un
22. Visa zeme būs tā Kunga varai pakļauta, bet jūs tikai vēlāk atgriezīsities un būsit nenoziedzīgi tā Kunga un Israēla priekšā, tad lai šī, tā Kunga zeme, arī kļūst par jūsu dzimtīpašumu.
23. Bet ja jūs tā nedarīsit, redzi, tad jūs būsit tā Kunga priekšā apgrēkojušies, tad jūs izjutīsit savus grēkus, kad tie jūs atradīs!
24. Tad nu celiet pilsētas savām sievām un bērniem un mūfa iežogojumus saviem sīklopiem un dariet tā, kā jūs ar savu muti paudāt!“
25. Tad Gada un Rūbena bērni sacīja Mozum, teikdami: „Tavi kalpi darīs, kā tu, kungs, tiem pavēli:
26. Mūsu bērnus, mūsu sievas un mūsu pašu ganāmos pulkus ar visiem mūsu lopiem mēs atstāsim Gileāda pilsētās,
27. Bet tavi kalpi, visi apbruņoti, ies karā, lai kautos tā Kunga priekšā, kā tu, kungs, saki.“
28. Tad Mozus, zīmējoties uz viņiem, deva pavēli priesterim Ēleāzaram un Jozuam, Nūna dēlam, un cilšu vecākiem Israēla bērnu vidū,
29. Un Mozus tiem sacīja: „Ja Gada un Rūbena bērni, visi apbruņojušies, kopā ar jums pārcelsies pāri Jardānai tā Kunga priekšā un visa zeme būs jums pakļauta, tad dodiet viņiem Gileāda zemi par dzimtīpašumu.
30. Bet ja tie apbruņoti neies karā kopā ar jums pāri Jardānai, tad lai tiem mantojums krīt kopā ar jums Kānaāna zemē.“
31. Tad Gada un Rūbena bērni atbildēja sacīdami: „Kā tas Kungs uz mums, saviem kalpiem, ir runājis, tā mēs darīsim:
32. Mēs noiesim apbruņojušies tā Kunga priekšā uz Kānaāna zemi, bet paturēsim šinī pusē Jardānai savu īpašumu kā mantojumu.“
33. Tad Mozus piešķīra viņiem, proti, Gada bērniem un Rūbena bērniem un pusei no Manases, Jāzepa dēla, cilts amoriešu ķēniņa Oga valstis, —visu zemes platību un tās pilsētas, kas bija šo ķēniņu valstu robežās, un ari visas pilsētas to apkaimē.
34. Un Gada bērni uzcēla Dibonu, Atarotu, Aroēru,
35. Un Aterot-Šofanu, Jāzeru un Jogbehu,
36. Un Bet-Nimru, kā ari Bet-Haranu, —stipras, ar mūfiem nocietinātas pilsētas līdz ar iežogojumiem sīklopiem.
37. Bet Rūbena bērni uzcēla Hešbonu, Ēleāli un Kirjataimu,
38. Un Nebo un Baāl-Megonu ar pārmainītiem vārdiem un Sibmahu, un tie nosauca uzceltās pilsētas citos vārdos.
39. Un arī Machīra, Manases dēla, bērni gāja uz Gileādu, lai to pārstaigātu, un tie izspieda tur dzīvojošos amoriešus.
40. Tā Mozus piešķīra Gileādu Ma-chīra, Manases dēla, ciltij, un viņš tur apmetās.
41. Un arī Jaīrs, Manases dēls, nāca un ieņēma amoriešu telšu ciematus un tos nosauca par „Jaīra telšu vietām“. —
42. Arī Noba nāca un ieņēma Kenatu un tās priekšpilsētas un nosauca to savā vārdā par Nobu.