4. Mozus 32 NLB
1. Rūbena dēliem bija daudz ganāmpulku, Gāda dēliem bija ļoti daudz, un viņi redzēja Jaazēra zemi un Gileāda zemi, redzi, tā bija vieta ganāmpulkiem!
2. Gāda dēli un Rūbena dēli nāca un teica Mozum, priesterim Elāzāram un sapulces vadoņiem:
3. “Atārota un Dībona, un Jaazēra, un Nimra, un Hešbona, un Elāle, un Sebāma, un Nebo, un Beona ir
4. zeme, ko Kungs satriecis Israēla dēlu priekšā, – tā ir zeme ganāmpulkiem, un taviem kalpiem ir ganāmpulki!”
5. Un viņi teica: “Ja mēs esam guvuši tavu vēlību, tad lai šī zeme tiek par īpašumu taviem kalpiem, lai mums nav jāiet pāri Jardānai!”
6. Un Mozus teica Gāda dēliem un Rūbena dēliem: “Vai lai jūsu brāļi iet karā, bet jūs paliksiet šeit?!
7. Kāpēc jūs gribat darīt gļēvas Israēla dēlu sirdis, ka tie neietu uz zemi, ko Kungs tiem devis?
8. Tā jau darīja jūsu tēvi, kad es tos no Kādēš-Barnēas sūtīju izlūkot zemi, –
9. tie aizgāja līdz Eškolas ielejai, apskatīja zemi un darīja gļēvas Israēla dēlu sirdis, ka tie negāja uz zemi, ko Kungs tiem devis.
10. Tajā dienā iedegās Kunga dusmas, un viņš zvērēja, sacīdams:
11. “Tie vīri, kas iznāca no Ēģiptes, kam divdesmit gadu un vairāk, viņi neredzēs zemi, ko es apzvērēju Ābrahāmam, Īzakam un Jēkabam, jo ne visā tie man sekoja!
12. Vien izņemot kenazieti Kālebu, Jefunnes dēlu, un Jozuu, Nūna dēlu, jo tie visā sekoja Kungam!”
13. Tad pret Israēlu iedegās Kunga dusmas un viņš lika četrdesmit gadus tiem klīst pa tuksnesi, līdz izmira visa paaudze, kas bija darījusi to, kas Kungam likās ļauns.
14. Un, redzi, jūs, grēcinieku dzimums, esat nākuši savu tēvu vietā, lai uzpūstu Kunga dusmu kvēli pret Israēlu vēl lielāku!
15. Ja jūs novērsīsieties un nesekosiet viņam, tad viņš atkal atstās tautu tuksnesī un jūs viņus visus iedzīsiet postā!”
16. Tad tie nāca pie viņa un teica: “Mēs uzcelsim tur saviem ganāmpulkiem avju aplokus un pilsētas saviem bērniem,
17. bet mēs paši steigsim bruņoties kopā ar Israēla dēliem, līdz būsim tos noveduši viņu novadā, lai mūsu bērni paliek nocietinātās pilsētās šīs zemes iemītnieku dēļ!
18. Mēs neatgriezīsimies savās mājās, līdz visi Israēla dēli nebūs iemantojuši katrs savu īpašumu,
19. jo mēs nemantosim kopā ar viņiem viņpus Jardānas, mums būs savs mantojums šaipus Jardānai uz austrumiem!”
20. Un Mozus viņiem teica: “Ja jūs tā darīsiet, ja bruņosieties karam Kunga priekšā –
21. ja ikviens no jums bruņots ies pāri Jardānai Kunga priekšā, līdz viņš būs padzinis savus ienaidniekus
22. un zeme tiks iekarota Kunga priekšā, pēc tam jūs varēsiet iet atpakaļ, un jūs būsiet bez vainas Kunga un Israēla priekšā, un šī zeme būs jūsu īpašums Kunga priekšā.
23. Bet, ja jūs tā nedarīsiet, tad, redzi, jūs būsiet grēkojuši pret Kungu, tad zināsiet savu grēku, tas jūs uzmeklēs!
24. Celiet pilsētas saviem bērniem un aplokus savām avīm, bet dariet, ko esat solījuši!”
25. Gāda dēli un Rūbena dēli teica Mozum: “Tavi kalpi darīs, kā mans kungs pavēl!
26. Mūsu bērni, sievas, mūsu ganāmpulki un lopi paliks tur, Gileāda pilsētās,
27. bet tavi kalpi ies – ikviens būs bruņojies karam Kunga priekšā, lai cīnītos, kā mans kungs teica!”
28. Un Mozus deva par viņiem pavēli priesterim Elāzāram un Jozuum, Nūna dēlam, un Israēla dēlu cilšu vadoņiem.
29. Mozus tiem teica: “Ja Gāda dēli un Rūbena dēli kopā ar jums ies pāri Jardānai, visi bruņoti karam Kunga priekšā, un jūs ieņemsiet to zemi, tad dodiet viņiem par īpašumu Gileāda zemi.
30. Bet, ja tie nebruņosies un neies kopā ar jums, tad lai tie manto īpašumu kopā ar jums Kanaāna zemē!”
31. Un Gāda dēli un Rūbena dēli atbildēja: “Mēs darīsim, ko Kungs taviem kalpiem teica!
32. Mēs iesim bruņoti Kunga priekšā uz Kanaāna zemi, un mūsu īpašuma mantojums otrpus Jardānas būs mums!”
33. Un Mozus deva viņiem, Gāda dēliem un Rūbena dēliem, un pusei Manases, Jāzepa dēla, cilts, amoriešu ķēniņa Sīhona ķēniņvalsti un Bāšānas ķēniņa Oga ķēniņvalsti – zemi un pilsētas tajās un zemi visapkārt pilsētu robežām.
34. Gāda dēli uzcēla Dībonu un Atārotu, un Aroēru,
35. un Atārot-Šofānu, un Jaazēru, un Jogbohu,
36. un Bēt-Nimru, un Bēt-Hārānu – nocietinātas pilsētas un avju aplokus.
37. Rūbena dēli uzcēla Hešbonu un Elāli, un Kirjataimu,
38. un Nebo, un Baal-Meonu, to vārdi mainīti, un Sibmu – tām pilsētām, ko uzcēla, viņi deva vārdus.
39. Tad Māhīra dēli, Manases dēli, gāja uz Gileādu, ieņēma to un padzina amoniešus, kas tur mita.
40. Un Mozus deva Gileādu Māhīram, Manases dēlam, un viņš tur apmetās.
41. Manases dēls Jaīrs gāja un ieņēma tās ciemus un nosauca tos par Jaīra ciemiem.
42. Nobahs gāja un ieņēma Kenātu un tās ciemus un nosauca tos savā vārdā par Nobahu.