4. Mozus 33 LTV1965
1. Šie ir Israēla bērnu pārgājieni, kā viņi iznāca no Ēģiptes pēc saviem pulkiem, būdami Mozus un Arona rokas vadīti.
2. Un Mozus uzrakstīja pēc tā Kunga pavēles viņu iziešanu no Ēģiptes, viņu pārgājienus, un šie ir viņu pārgājieni līdz ar to sākumu un apstājas vietām.
3. Viņi izgāja, dodamies ceļā no Ramzesas pilsētas, pirmā mēneša piecpadsmitajā dienā; tas ir pirmajā dienā, kas seko Pasā svētkiem, un Israēla bērni izgāja Augstākā rokas vadīti, visiem ēģiptiešiem to redzot,
4. Kamēr ēģiptieši apraka visus pirmdzimtos, ko tas Kungs bija viņu vidū piemeklējis; un ari par viņu dieviem tas Kungs bija savu tiesu spriedis.
5. Un Israēla bērni izgāja no Ramzesas un apmetās Sukotā.
6. Un no Sukotas tie devās ceļā un apmetās Etāmā, kas atrodas tuksneša malā.
7. No Etāmas viņi pagriezās pret Pihahirotu, kas pretim Baāl Cefonai, un uzcēla savas teltis Migdolas priekšā.
8. Un no Pihahirotas tie devās tālāk uz priekšu un, izgājuši cauri jūrai uz tuksnesi, viņi nostaigāja triju dienu gājumu Etāmas tuksnesī un apmetās teltis pie Māras.
9. No Māras tālāk iedami, tie nonāca Elimā, un Elimā bija divpadsmit ūdens avoti un septiņdesmit vīģu palmas, un tie tur apmetās.
10. No Elimas tie devās atkal ceļā un apmetās pie Niedru jūras.
11. Izgājuši no Niedru jūras, viņi apmetās Sina tuksnesī.
12. Izgājuši no Sina tuksneša, viņi apmetās Dopkā.
13. Izgājuši no Dopkas, viņi apmetās Alušā.
14. Izgājuši no Alušas, viņi apmetās Rafidimā; un tur nebija ūdens, tautai ko dzert.
15. Un tie izgāja no Rafidimas un apmetās Sinaja tuksnesī.
16. Izgājuši no Sinaja tuksneša, viņi apmetās pie Kārību Kapiem.
17. Izgājuši no Kārību Kapiem, viņi apmetās Hacerotā.
18. Izgājuši no Hacerotas, viņi apmetās Ritmā.
19. Izgājuši no Ritmas, viņi apmetās Rimon-Perecā.
20. Izgājuši no Rimon-Perecas, viņi apmetās Libnā.
21. Izgājuši no Libnas, viņi apmetās Risā.
22. Izgājuši no Risas, viņi apmetās Keheletā.
23. Izgājuši no Keheletas, viņi apmetās teltīs Šāfera kalnā.
24. Un no Šāfera kalna viņi devās ceļā un apmetās Haradā.
25. Izgājuši no Haradas, viņi apmetās Makhelotā.
26. Izgājuši no Makhelotas, viņi apmetās Tahatā.
27. Izgājuši no Tahatas, viņi apmetās Terahā.
28. Izgājuši no Terahas, viņi apmetās Mitkā.
29. Izgājuši no Mitkas, viņi apmetās Hašmonā.
30. Izgājuši no Hašmonas, viņi apmetās Moserotā.
31. Izgājuši no Moserotas, viņi apmetās Bene-Jagakanā.
32. Un no Bene-Jagakanas viņi aizgāja un apmetās Hor-Gidgadā.
33. Izgājuši no Hor-Gidgadas, viņi apmetās Jotbatā.
34. Izgājuši no Jotbatas, viņi apmetās Abronā.
35. Izgājuši no Abronas, viņi apmetās Ecion-Gebarā.
36. Izgājuši no Ecion-Gebaras, viņi apmetās savās teltīs Cina tuksnesī, tas ir Kadešā.
37. No Kadešas viņi devās tālāk un apmetās pie Hora kalna, Ēdoma zemes malā.
38. Tad priesteris Arons uzgāja Hora kalnā pēc tā Kunga pavēles, un tur viņš nomira četrdesmitā gada piektā mēneša pirmajā dienā, kopš Israēla bērni bija izgājuši no Ēģiptes.
39. Bet Arons bija simts divdesmit trīs gadus vecs, kad viņš Hora kalnā nomira.
40. Tad kānaāniešu ķēniņš Arads, dzīvoja Kānaāna zemes dienvidos Negebā, dzirdēja par Israēla bērnu nākšanu.
41. Un tie aizgāja no Hora kalna un apmetās teltīs Calmonā.
42. Izgājuši no Calmonas, viņi apmetās Pūnanā.
43. Izgājuši no Pūnanas, viņi apmetās Obotā.
44. Izgājuši no Obotas, viņi apmetās Iei-Hā-Abarīmā pie Moāba robežām.
45. Izgājuši no Ijimas, viņi apmetās Dibon-Gadā.
46. Un no Dibon-Gadas viņi aizgāja un apmetās Almon-Diblataimā.
47. Izgājuši no Almon-Diblataimas, viņi apmetās savās teltīs Abarima kal-nājā austrumos no Nebo.
48. Un izgājuši cauri pārējiem Abarima kalniem, viņi apmetās Moāba klajumos šaipus Jardānai pretī Jērikai.
49. Viņi apmetās savās teltīs Jardānas upes ielejā no Beit-Ješimotas līdz pat Abel-Hā-Šitimai Moāba klajumos.
50. Un tas Kungs runāja ar Mozu Moāba klajumos pie Jardānas pretī Jērikai:
51. „Runā ar Israēla bērniem un saki tiem: „Kad jūs iesit pāri pār Jardānu uz Kanaāna zemi,
52. Tad jums jāizdzen visi zemes iedzīvotāji un jāiznīcina visi viņu elku tēli, tāpat arī jāizdeldē visi viņu lietie attēli un jāiznīcina viņu augstieņu svēt-nīcas.
53. Un tad jūs pakļausit sev šo zemi un tanī dzīvosit, jo Es jums šo zemi esmu piešķīris, lai jūs to iemantotu.
54. Un jums tā zeme būs jāsadala, meslus metot, savu cilšu starpā; tai ciltij, kurai vairāk ļaužu, tās īpašums jāpavairo, un tai, kurai maz ļaužu, tās īpašumam jābūt mazākam; kā katrai mesli krīt, tā lai tā saņem, tikai zemi jums būs dalīt pēc savām tēvu ciltīm.
55. Bet ja jūs neizdzīsit zemes iedzīvotājus, tajā ieejot, tad notiks, ka tie, kurus jūs saudzēsit, lai tie atliktos, tie jums kļūs par dadžiem jūsu acīs un par ērkšķiem jūsu sānos, un tie jums uz-māksies tai zemē, kurā jūs dzīvosit.
56. Un notiks, ka tā, kā Es ar viņiem domāju darīt, tā Es ar jums darīšu.“