4. Mozus 5 LG8
1. Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
2. Pavēli Israēla bērniem, ka tiem no nometnes būs izraidīt visus spitālīgos, un visus, kam miesa pil, un visus, kas palikuši nešķīsti pie miroņa.
3. Tāpat vīrus kā sievas tev būs izraidīt; ārā no nometnes tev tos būs izraidīt, ka tie neapgāna savas nometnes, kur Es dzīvoju viņu starpā.
4. Un Israēla bērni tā darīja un tos izraidīja no nometnes ārā; kā Tas Kungs uz Mozu bija runājis, tā Israēla bērni darīja.
5. Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
6. Runā uz Israēla bērniem: ja vīrs vai sieva padara kaut kādu cilvēku grēku, noziegdamies pret To Kungu, un šī dvēsele paliek vainīga,
7. Tad tiem būs izsūdzēt savu grēku, ko tie darījuši, un savu noziegumu atlīdzināt ar pilnu maksu, un piekto daļu pielikt klāt un tam dot, pret ko tie noziegušies.
8. Bet ja tam vīram nav izpircēja, kam noziegumu varētu maksāt, tad lai maksājamais parāds pieder Tam Kungam priekš priestera, bez tā salīdzināšanas auna, kas tam par salīdzināšanu.
9. Tāpat visi cilājamie upuri no visādām lietām, ko Israēla bērni svētī un pie priestera nes, lai viņam pieder.
10. Un ikkatra svētīta lieta lai viņam krīt; ja kas priesterim ko laba dod, tas lai viņam pieder.
11. Un Tas Kungs runāja uz Mozu un sacīja:
12. Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: ja sieva no sava vīra novēršas un noziegdamies pret to noziedzās.
13. Un ja viens vīrs pie viņas guļ un to pieguļ, un viņas vīram tas būtu nezināms, un tā to būtu slēpusi, ka apgānījusies, un liecinieka pret viņu nebūtu, un viņa nebūtu pieķerta,
14. Un neuzticības kaislība viņu pārņemtu un viņš neuzticētu savai sievai, un tā ir apgānījusies, vai ja tā neuzticības kaislība viņu pārņemtu un viņš neuzticētu savai sievai, un tā nav apgānījusies, -
15. Tad tam vīram savu sievu būs vest pie priestera un atnest upuri par viņu, desmito tiesu no ēfas miežu miltu; tam nebūs eļļu uzliet, nedz vīraka uzlikt, jo tas ir viens kaislības upuris, piemiņas ēdamais upuris, atgādināt noziegumu.
16. Un priesterim viņu būs pievest un nostādīt Tā Kunga priekšā.
17. Un priesterim būs ņemt svētu ūdeni mālu traukā, un pīšļus no tā dzīvokļa grīdas priesterim būs ņemt un ielikt tai ūdenī.
18. Tad priesterim sievu būs nostādīt Tā Kunga priekšā un atsegt sievas galvu un piemiņas upuri likt viņas rokās, tas ir viens kaislības upuris; un rūgtais lāsta ūdens lai ir priestera rokā.
19. Un priesterim būs to sievu zvērināt un uz to sacīt: ja neviens vīrs pie tevis nav gulējis, un ja tu neesi novērsusies no sava vīra uz nešķīstību, tad tu paliksi vesela no šī rūgtā lāsta ūdens.
20. Bet ja tu no sava vīra esi novērsusies un apgānījusies, un cits vīrs pie tevis gulējis, un ne tavs vīrs vien,
21. Un priesterim būs sievu zvērināt ar lāsta zvērestu un sacīt uz sievu: lai Tas Kungs tevi dara par lāstu un zvērestu starp taviem ļaudīm, ka Tas Kungs tavai ciskai liek izdilt un tavam vēderam uztūkt;
22. Un šis lāsta ūdens tavās iekšās lai ieiet un dara, ka vēders uztūkst un ciska izdilst. Tad sievai būs sacīt: Āmen, Āmen.
23. Un priesterim šos lāstus būs rakstīt grāmatā un noskalot ar rūgto ūdeni.
24. Un rūgto lāsta ūdeni, viņam, tai sievai būs dot dzert, ka lāsta ūdens viņai ieiet ar rūgtumu.
25. Un priesterim no sievas rokas būs ņemt kaislības upuri un to līgot Tā Kunga priekšā un likt uz altāri.
26. Un priesterim no ēdamā upura būs ņemt pilnu sauju par piemiņas upuri, un to iededzināt uz altāra, un tad viņam jādod sievai ūdeni dzert.
27. Kad nu viņš tai ūdeni būs devis dzert, tad notiks: ja tā ir sagānījusies un pret savu vīru noziegdamies ir noziegusies, ka lāsta ūdens viņai paliks par rūgtumu un viņas vēders uztūks un viņas ciska izdils, un sieva būs par lāstu starp saviem ļaudīm.
28. Bet ja sieva nav sagānījusies, bet šķīsta, tad viņa paliks vesela un auglīga.
29. Šis ir bauslis par neuzticības kaislību, kad laulāta sieva ir novērsusies no sava vīra un sagānījusies,
30. Vai kad vīru pārņem neuzticības kaislība un viņš neuztic savai sievai, tad tam sieva jāved Tā Kunga priekšā, un priesterim jādara pēc visa šī baušļa.
31. Un vīrs būs nenoziedzīgs pie tā nozieguma, bet sieva nesīs savu noziegumu.