4. Mozus 5 NLB
1. Kungs sacīja Mozum:
2. “Pavēli Israēla dēliem, lai tie izraida no nometnes visus spitālīgos, ikvienu, kam tek, un ikvienu, kas pieskāries mironim!
3. Gan vīru, gan sievu izdzen no nometnes, lai tie nepadara nešķīstu nometni, kur viņu vidū mītu es!”
4. Un Israēla dēli tā darīja un izraidīja tos visus ārā no nometnes, – kā Kungs Mozum teica, tā Israēla dēli darīja.
5. Un Kungs sacīja Mozum:
6. “Saki Israēla dēliem: ja vīrs vai sieva izdara kādu grēku, ar ko cilvēks atkrīt no Kunga, tad tie ir vainīgi!
7. Tas lai atzīst grēku, ko darījis, un atlīdzina visu savu vainu – vēl piekto daļu lai pieliek klāt un dod tam, kam viņš ko nodarījis.
8. Bet, ja tam vairs nav neviena, kam vainu atlīdzināt, tad atlīdzība par vainu jādod Kungam – tā tiek priesterim papildus tam aunam, ar ko tiek veikts izlīgums par grēku.
9. Katra upurdāvana no visām Israēla dēlu svētajām dāvanām, ko atnes priesterim, lai viņam arī paliek.
Pārbaude sakarā ar laulības pārkāpšanu10. Pienesēja svētā dāvana pieder viņam pašam, bet, ja kāds ko dod priesterim, tas paliek viņam.”
11. Un Kungs sacīja Mozum:
12. “Runā uz Israēla dēliem un saki tiem: ja kādu vīru piekrāpj sieva un ir viņam neuzticīga
13. vai ja kāds ar to gulējis, ka noplūst sēkla, un tas viņas vīram palicis noslēpts – ja tas palicis apslēpts, kaut arī viņa kļuvusi nešķīsta un liecinieku nav, un pieķerta viņa nav,
14. bet vīru pārņem greizsirdības gars un viņš ir greizsirdīgs uz savu sievu, kas sevi ir padarījusi nešķīstu, vai ja viņu pārņem greizsirdības gars un viņš ir greizsirdīgs uz savu sievu, bet viņa nav sevi padarījusi nešķīstu –,
15. tad tas vīrs lai ved savu sievu pie priestera un pienes par viņu upuri, desmito daļu ēfas kviešu miltu. Eļļu pār tiem lai nelej un vīraku pār tiem lai neliek, jo tā ir labības dāvana par greizsirdību, tā ir labības dāvana piemiņai, kas atgādina vainu.
16. Lai priesteris viņu pieved un nostāda Kunga priekšā.
17. Lai priesteris iesmeļ māla traukā svēto ūdeni un ņem pīšļus, kas uz Mājokļa grīdas, un ieber ūdenī.
18. Tad priesteris lai nostāda sievu Kunga priekšā, atsedz sievas galvu un liek tai rokās piemiņas labības dāvanu – tā ir labības dāvana par greizsirdību, un priesterim rokā lai ir rūgtais ūdens, kas nes nolādējumu.
19. Lai priesteris viņu nozvērina un saka sievai: ja neviens nav gulējis ar tevi un ja tu neesi nešķīsti krāpusi savu vīru, tad šis rūgtais ūdens, kas nes nolādējumu, nenodarīs tev nekādu ļaunumu.
20. Bet, ja tā ir krāpusi savu vīru, ja ir sevi padarījusi nešķīstu un kāds cits, nevis tās vīrs, ir gulējis ar viņu,
21. tad lai priesteris uzliek sievai nolādējuma zvērestu un lai priesteris saka sievai: lai Kungs padara tevi tavā tautā par lāstu un nolādējuma zvērestu – tad Kungs liks, lai tavi gurni izkalst un tavs vēders uztūkst!
22. Lai ūdens, kas nes nolādējumu, ieplūst tavās iekšās un uzpūš tavu vēderu un izkaltē tavus gurnus! Un sieva lai saka: tiešām, tiešām!
23. Šos lāstus lai priesteris raksta grāmatā un nomazgā ar rūgto ūdeni.
24. Tad lai viņš dod sievai dzert rūgto ūdeni, kas nes nolādējumu, – lai viņa norij ūdeni, kas nolād uz rūgtām sāpēm.
25. Tad lai priesteris paņem no sievas labības dāvanu par greizsirdību un šūpo labības dāvanu Kunga priekšā, un pienes to pie altāra.
26. Lai priesteris ņem sauju no labības dāvanas par piemiņas daļu un kvēpina to uz altāra, pēc tam lai viņš dod sievai dzert ūdeni.
27. Kad viņš tai būs devis dzert ūdeni, tad notiks tā – ja viņa būs sevi darījusi nešķīstu un krāpusi savu vīru, tad nolādējuma ūdens darīs viņai rūgtas sāpes, viņas vēders uztūks un viņas gurni izkaltīs, un tā sieva kļūs savā tautā par lāstu.
28. Bet, ja tā sieva nebūs sevi padarījusi nešķīstu un būs šķīsta, tad nekāda ļaunuma tai nebūs un tai vēl būs bērni.
29. Šis ir likums par greizsirdību – ja sieva piekrāpusi savu vīru un kļuvusi nešķīsta
30. vai ja vīru pārņēmis greizsirdības gars un viņš ir greizsirdīgs uz savu sievu, tad lai viņš nostāda sievu Kunga priekšā un priesteris dara viņai visu, kas šajā likumā.
31. Tad tas vīrs būs brīvs no vainas, bet sieva nesīs savu vainu.”