4. Mozus 6 LTV1965
1. Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
2. „Runā uz Israēla bērniem un saki tiem: Ja vīrietis vai sieviete apsolījušies nodot sevišķu zvērestu kļūt par nazīrieti, lai būtu īpašā piederībā tam Kungam,
3. Tad viņam būs atturēties no vīna un reibinātājiem dzērieniem; nedz vīna etiķi, nedz stipra dzēriena etiķi tam nebūs dzert, nedz vīnogu sulu, nedz ko citu, kas darināts no vīnogām, un neēst nedz zaļas nedz žāvētas vīnogas.
4. Visu savu īpašā solījuma laiku tam neko tādu nebūs baudīt, kas sataisīts no vīna koka, sākot ar kauliņiem līdz atvašu galotnēm.
5. Visu viņa nazīrieša solījuma laiku cērpamam nazim nebūs iet pār viņa galvu; kamēr tās dienas paies, kujrās viņš solījies vienīgi tam Kungam piederēt, tikmēr lai viņš paliek svēts un lai audzē savus galvas matus gajrus.
6. Tāpēc visu šo sava solījuma laiku tam Kungam lai viņš neiet pie miroņa:
7. Ne pie sava tēva, ne pie savas mātes, ne pie sava brāļa, ne pie savas māsas, —viņš lai nepadara sevi nešķīstu gar tiem, kad tie ir miruši; arī viņš pats lai sevi nepadara nešķīstu, tāpēc ka īpats solījums Dievam ir uz viņa galvas:
8. Visu sava īpašā nazīrieša solījuma laiku viņš ir svēts tam Kungam.
9. Un ja viņam līdzās kāds piepeši un negaidot nomirst, ka viņš savu svētīto galvu sagānītu, tad viņam būs savas šķīstīšanās dienā jānocērp sava galva, septītajā dienā viņam to būs nocirpt.
10. Bet astotajā dienā viņam jāatnes divas ūbeles vai divi jauni baloži priesterim pie saiešanas telts durvīm.
11. Un priesteris lai tos sataisa upurim, —vienu grēku upurim, bet otru dedzināmam upurim, un viņš lai tā salīdzinās par grēku gar mirušo. Tāpat lai viņš svētī savu galvu tanī pašā dienā.
12. Pēc tam lai viņš atkal uzņem savu īpašo solījumu laiku tam Kungam un lai pienes par vainas izpirkšanas upuri gadu vecu jēru; bet iepriekšējām dienām būs būt par velti, jo viņš bija savu nazīrieša solījumu aptraipījis.
13. Un šie ir nazīrieša bauslības solījuma noteikumi: tanī dienā, kad viņa solījuma laiks ir notecējis, viņš ir jāneved pie saiešanas telts durvīm.
14. Un viņš lai pieved savu dāvinājuma upuri tam Kungam, proti, —nevainojamu gadu vecu jēru par dedzināmo upuri, bet vienu citu, bez vainas gadu vecu aitiņu, par grēku upuri, un vienu bez vainas aunu par pateicības upuri;
15. Un grozu ar neraudzētu maizi, plāceņus no smalkiem kviešu miltiem, iejauktus eļļā, mazus cepumiņus no neraudzētas miklas ar eļļas iejavu līdz ar ēdamiem upuriem un līdz ar dzenamiem upuriem.
16. Un priesteris lai to nes tā Kunga priekšā, un lai viņš sataisa ir viņa grēku upuri, ir viņa dedzināmo upuri.
17. Bet aunu lai viņš sagatavo par kaujamo pateicības upuri tam Kungam klāt pie groza ar neraudzētām maizēm; priesteris lai sagatavo ir viņa ēdamo, ir viņa dzenamo upuri.
18. Bet pēc tam nazīrietim pie saiešanas telts durvīm ir jānodzen mati no savas svētītās galvas un jāņem savi svētītie mati un jāliek tie ugunī, kas deg zem kaujamā pateicības upura.
19. Un lai priesteris ņem auna vārīto priekšas pleci no groza un neraudzētās mīklas plāceni un vienu sīkāku neraudzētās mīklas cepumu un lai tos liek nazīrieša rokās pēc tam, kad viņš ir pilnīgi nocirpis matus, ko bija solījis saudzēt.
20. Un priesteris lai tos šūpo šurpu un turpu kā līgojamo upuri tā Kunga priekšā; tā ir svēta dāvana priesterim, līgojamā upura krūšu gabals un paceļamā upura pleča gabals; bet pēc tam nazīrietis var atkal dzert vīnu.“
21. Šie ir bauslības noteikumi par nazīneti, kas tam Kungam ir solījis savu dāvanu un ar īpašu zvērestu ari to, ko viņa roka spēj, to viņš var klāt pievienot pie tā, ko viņš ir apsolījis dot savā solījumā; viņam ir jārīkojas pēc nazīrieša bauslības noteikumiem.
22. Un tas Kungs runāja ar Mozu, teikdams:
23. „Runā ar Aronu un viņa dēliem, teikdams: Tā jums būs svētīt Israēla bērnus, sakot tiem:
24. „TAS KUNGS LAI TEVI SVĒTĪ UN LAI TEVI PASARGA!
25. TAS KUNGS LAI APGAISMO SAVU VAIGU PAR TEVI UN LAI IR TEV ŽĒLĪGS!
26. TAS KUNGS LAI PACEĻ SAVU VAIGU UZ TEVI UN LAI DOD TEV MIERU!“
27. Un lieciet manu vārdu šādi uz Israēla bērniem, un Es tos svētīšu.“