4. Mozus 9 LTV1965
1. Un tas Kungs runāja ar Mozu Sinaja tuksnesī otrā gadā pēc viņu iziešanas no Ēģiptes zemes pirmajā mēnesī, teikdams:
2. „Lai Israēla bērni gatavojas Pasā svētkiem noliktā laikā:
3. Četrpadsmitajā dienā šinī mēnesī ap pievakari sataisieties tiem savā noliktā laikā; rīkojiet šos svētkus tā, kā visi bauslības noteikumi un manas tiesas to noteic.“
4. Tad Mozus sacīja Israēla bērniem, lai tie svinētu Pasā svētkus.
5. Un viņi svinēja Pasā svētkus pirmā mēneša četrpadsmitās dienas pievakarē Sinaja tuksnesī; visu, kā tas Kungs bija to Mozum pavēlējis, tā arī Israēla bērni to izpildīja.
6. Un tur bija arī kādi vīri, kas mirušo dēļ bija kļuvuši nešķīsti, un tie nevarēja Pasā svētkus svinēt šinī noliktā dienā, tādēļ viņi piegāja pie Mozus un Arona tanī pašā dienā,
7. Un tie vīri viņam sacīja: „Mēs esam palikuši nešķīsti pie miroņa. Kāpēc mums mūsu tiesības tiek ierobežotas, ka mums neļauj nest savu dāvinājuma upuri mums noteiktā laikā tam Kungam kopā ar Israēla bērniem?“
8. Un Mozus viņiem atbildēja: „Palieciet mierā, es gribu pajautāt, ko tas Kungs jums pavēlēs darīt!“
9. Un tas Kungs sacīja Mozum, teikdams:
10. „Runā uz Israēla bērniem, teikdams: Ja kāds no jums, vai no jūsu pēcnācējiem ir no miroņa palicis nešķīsts, vai ir tālā ceļā, tad viņam tomēr būs tam Kungam jātur Pasā svētki:
11. Otra mēneša četrpadsmitajā dienā ap vakara laiku tie jums tādā gadījumā jātur ar neraudzētām maizēm un ar rūgtām zālēm ir Pasā jābauda.
12. Viņiem no tā nekā nebūs atstāt līdz ritam, tanī dienā nebūs lauzt nevienu kaulu; pēc visiem Pasā svētku likumiem turiet tos.
13. Bet kas ir šķīsts un kas neatrodas ceļā, bet tomēr ir atrāvies no Pasā turēšanas, tad tāda cilvēka dzīvība lai tiek izdeldēta no viņa tautas, jo viņš savu dāvinājuma upuri tam Kungam nav atnesis tam noteiktā laikā; tāds cilvēks lai nes savus grēkus!
14. Bet ja kāds cilvēks pie jums uzturas kā svešinieks un grib tam Kungam svinēt Pasā svētkus, tad lai viņš tos tur pēc bauslības noteikumiem un pēc Pasā svētku tiesas, kā pienākas; un lai jums ir vienāds likums kā svešiniekam, tā iedzimtajam tanī zemē.“
15. Un tanī dienā, kad svētais mājoklis tika uzcelts, tad mākonis apklāja mājokli, proti, saiešanas telti ar bauslību, bet vakarā pār mājokli bija ugunij līdzīga blāzma līdz ritam.
16. Tā bija pastāvīgi: dienā mājokli apklāja mākonis, bet naktī blāzmoja uguns.
17. Un kad padebesis pacēlās no telts, tad arī Israēla bērni izvilka telšu mietiņus, lai dotos ceļā; bet tanī vietā, kur mākonis apstājās, lai paliktu, tur Israēla bērni uzcēla savas teltis.
18. Pēc tā Kunga pavēles Israēla bērni devās ceļā, un pēc tā Kunga pavēles tie apmetās; visu laiku, kamēr mākonis atradās virs mājokļa, tikmēr ari tie dzīvoja savās teltīs.
19. Un kad mākonis palika daudzas dienas virs mājokļa, tad Israēla bērni ņēma vērā tā Kunga pavēli un necēlās, lai dotos tālāk.
20. Un notika arī, ka mākonis palika nedaudz dienas virs mājokļa, lai uzkavētos, tad pēc tā Kunga pavēles ari viņi palika uz vietas, un pēc tā Kunga pavēles viņi cēlās.
21. Un gadījās ari, ka mākonis palika tikai no vakara līdz ritam, bet rītā tas jau pacēlās, tad arī viņi cēlās; vai bija diena, vai bija nakts, tiklīdz mākonis pacēlās, tā arī viņi devās ceļā.
22. Bet ja mākonis divas dienas vai pat mēnesi, vai vēl ilgāki kavējās pār mājokli, virs tā palikdams, tad ari Israēla bērni mita savās teltīs un necēlās; bet tiklīdz tas cēlās, tad ari viņi izvilka savus telšu mietus.
23. Pēc tā Kunga pavēles tie apmetās, un pēc tā Kunga vārda tie cēlās; tie ņēma vērā tā Kunga pavēles, kā tas Kungs bija ar Mozus starpniecību pavēlējis.