Obadija 1 NLB
1. Obadjas redzējums. Tā Kungs Dievs saka par Edomu! Mēs dzirdējām vēsti no Kunga, pie tautām sūtīts vēstnesis: “Celieties! Celsimies karam pret tiem!
2. Redzi, es tevi padarīšu par niecīgāko starp tautām, nievāts tu tiksi bez gala!
3. Sirds iedomība tevi pievīla – tu mīti drošos klinšu namos, tavs mājoklis augstumos, tu saki sev: kas mani nogrūdīs lejā!?
4. Ja tu kā ērglis paceltos, ja zvaigznājā ligzdu vītu, pat no turienes es tevi nogrūdīšu!” saka Kungs.
5. Ja zagļi tev uznāks, ja naktī laupītāji – tad gan tie tevi postīs! Vai tie var nozagt vairāk par to, kas ir? Ja vīnogu šķinēji nāks, vai tad neatliks ne ogas?
6. Kā tie aptīrīja Ēsavu, kā nolaupīja viņa dārgumus!
7. Tie, ar kuriem tu derībā, trenc tevi no savām robežām, tie, kas bija mierā ar tevi, nu tevi pieviļ un pievārē. Kas tavu maizi ēdis, nu izliek tev tīklus – tu pat nepamani!
8. “Gan tajā dienā,” saka Kungs, “es izdeldēšu Edomā gudros un saprašanu no Ēsava kalniem!
Edoms ir noziedzies pret savu brāli9. Iztrūcināti tavi spēkavīri, Tēmān! Lai sacērt ikvienu, lai kauj tos, kas Ēsava kalnā!
10. Par to, ka tu darīji pāri savam brālim Jēkabam, tu tiksi ietērpts kaunā, iznīdēts uz mūžiem!
11. Tajā dienā tu viņu pameti, tajā dienā naidnieki laupīja mantu, svešinieki nāca pa viņa vārtiem un meta kauliņus par Jeruzālemi – tu biji viens no tiem!
12. Tādēļ tu vairs neuzlūkosi savu brāli nelaimes dienā! Tu nepriecāsies par Jūdas dēliem posta dienā un lielu muti vis netaisīsi ciešanu dienā!
13. Tu neienāksi pa manas tautas vārtiem nelaimes dienā, tu neskatīsi viņu bēdas nelaimes dienā, tu nesagrābsi viņu mantu nelaimes dienā,
14. tu nestāvēsi krustcelēs, kaudams bēgļus, tu nenodosi palikušos ciešanu dienā –
15. jo Kunga diena ir klāt visām tautām! Kā tu darīji, tā darīs tev! Tevis darītais nāks pār tevi pašu!
Israēls atgūs zemi16. Kā jūs dzērāt manā svētajā kalnā, tā visas tautas dzers bez mitas – tie dzers un rīs, un būs, it kā viņu nebūtu bijis!
17. Ciānas kalnā būs glābiņš, tur būs svētums, un Jēkaba nams atkal iemantos savu īpašumu!
18. Jēkaba nams būs uguns, Jāzepa nams – liesma un Ēsava nams – salmi! Tie abi tos aizdegs un aprīs, ka no Ēsava nama nekas nepaliks pāri!” – jo Kungs tā runājis.
19. Tie, kas Negebā, iemantos Ēsava kalnus, kas mīt ielejās, iemantos filistiešus, un viņi iegūs Efraima un Samarijas laukus, bet Benjāminam tiks Gileāda!
20. Šie gūstekņi, Israēla dēli, kas kanaāniešiem, – mantos līdz Cārfatai! Bet Jeruzālemē sagūstītie, kas Sefāradā, iemantos Negeba pilsētas!
21. Uzkāps glābēji Ciānā tiesāt Ēsava kalnu, un valstība piederēs Kungam!