Filipiešiem 2 RT65
1. Ja nu ir kāds iepriecinājums Kristū, ja kāds mīlestības mierinājums, ja kāda gara sadraudzība, kāda sirsnība vai līdzcietība,
2. tad piepildait manu prieku, turēdamies vienā prātā, lolodami vienu mīlestību, dvēselēs vienoti, ar vienu mērķi,
3. ne strīdēdamies, ne tukšā lielībā, bet pazemībā cits citu uzskatīdami augstāku par sevi,
4. neraudzīdamies katrs uz savām, bet arī uz citu vajadzībām.
5. Savā starpā turiet tādu pat prātu, kāds ir arī Kristū Jēzū,
6. kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam,
7. bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs;
8. un, cilvēka kārtā būdams, Viņš pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei!
9. Tāpēc arī Dievs Viņu ļoti paaugstinājis un dāvinājis Viņam Vārdu pāri visiem vārdiem,
10. lai Jēzus Vārdā locītos visi ceļi debesīs un zemes virsū un pazemē
11. un visas mēles apliecinātu, ka Jēzus Kristus ir Kungs Dievam Tēvam par godu.
12. Tātad, mani mīļie, tā kā jūs vienumēr esat paklausījuši, nevis manā klātbūtnē vien, bet tagad daudz vairāk manā prombūtnē, gādājiet ar bailēm un drebēšanu, ka topat svēti.
13. Jo Dievs ir tas, kas jums dod gribu un veiksmi pēc Sava labā prāta.
14. Dariet visu bez kurnēšanas un šaubīšanās,
15. lai jūs būtu nevainojami un šķīsti, nepeļami Dieva bērni sabojātas un samaitātas paaudzes vidū, un tanī mirdzētu kā spīdekļi pasaulē,
16. turēdami dzīvības vārdu, man par lepnumu uz Jēzus Kristus dienu; tad es veltīgi nebūtu skrējis, nedz veltīgi pūlējies!
17. Bet, ja man arī jāizlej savas asinis, nesot jūsu ticības un kalpošanas upuri, tad es priecājos, priecādamies kopā ar jums visiem;
18. tāpat arī jūs priecājaties, priecādamies kopā ar mani.
19. Bet es iekš Kunga Jēzus ceru drīz sūtīt pie jums Timoteju, lai es, pārliecinājies, kā jums klājas, kļūtu līksms.
20. Jo man nav neviena ar līdzīgu dvēseli, kas bez viltus rūpētos par jūsu lietām.
21. Jo visi meklē savu, nevis Kristus Jēzus labumu.
22. Bet viņa krietnumu jūs pazīstat, ka viņš man kalpojis evaņģēlija labā kā bērns tēvam.
23. To nu es ceru pie jums sūtīt, tiklīdz varēšu pārredzēt savas lietas.
24. Bet es droši ceru iekš Tā Kunga, ka arī pats drīz nākšu.
25. Man šķiet nepieciešami sūtīt pie jums Epafroditu, manu brāli un darba un cīņas biedru, jūsu sūtni un palīgu manā trūkumā,
26. tāpēc ka viņš karsti ilgojās pēc jums visiem un bija nobēdājies par to, ka jūs bijāt dzirdējuši par viņa slimību.
27. Patiesi viņš bija slims, tuvu nāvei. Bet Dievs viņu ir žēlojis un ne vien viņu, bet arī mani, lai man nebūtu bēdas uz bēdām.
28. Un es viņu steidzīgi sūtu, lai jūs, viņu ieraudzījuši, atkal priecātos un arī man būtu mazāk bēdu.
29. Uzņemiet viņu iekš Tā Kunga ar visu prieku un vērtējiet augsti tādus vīrus,
30. jo Kristus darba dēļ viņš bijis tuvu nāvei, dzīvību ķīlā likdams, lai aizpildītu iztrūkumu jūsu kalpošanā manis labā.