Sakāmie vārdi 12 NLB

1. Kas mīl mācību, tas mīl zināšanu, kas nīst pārmācību, tas dulns.

2. Kas labs, tas Kungam tīkams, kas viltus pilns, tas viņam negants.

3. Nestāvēs drošs, kas turas pie ļaunprātības, bet taisno sakne netaps kustināta.

4. Krietna sieva vainags savam vīram, kā kaulu puve ir dulbure!

5. Taisno domas – uz patiesību, ļaundaru padoms – uz viltu.

6. Ļaundaru runas glūn uz asinīm, bet taisno mute – glābiņš.

7. Apgāzti ļaundari un pagalam, bet taisno nams stāvēs.

8. Cik tā prāta, tik tās slavas, kam prāts ļogans, tas citu nicināts.

9. Labāk pazemīgs, kam savs vergs, nekā augstprātīgs, kam nav maizes!

10. Taisnais gādā par savu lopiņu, bet ļaundaru sirdis ir cietas.

11. Kas kopj savu zemi, tas sāts maizes, kas dzenas pēc tukša, tas bezprātis.

12. Ļaundaris traucas ļaundaru tīklos, bet taisno sakne dod augļus.

13. Mute noved ļaundari slazdā, bet taisnais glābjas no posta.

14. Cik mute prot izrunāt, tik cilvēkam laba, un, ko rokas sastrādā, tas viņam pašam.

15. Muļķa ceļš pašam šķiet taisns, bet gudrais uzklausa padomu.

16. Kad muļķis dusmīgs, to redz uzreiz, bet gudrs slēpj aizvainojumu.

17. Kas patiess, gan parādīs savu taisnību, bet viltus liecinieks – savus melus!

18. Ir, kas bilst – kā ar zobenu cērt, bet gudro mēle dziedē.

19. Patiesas lūpas pastāvēs mūžam, tik pamirkšķinu, vairs nav melu mēles!

20. Kas ļaunu kaļ, tiem sirds viļas, kas domā uz labu, tiem prieks.

21. Negadās taisnajam nekas slikts, bet ļaundari nelaimes pilni.

22. Kungam riebj melīgas lūpas, kas dara pēc taisnības, tie viņam tīk.

23. Gudrinieks apslēpj zināšanu, bet muļķu sirds izbrēc muļķību.

24. Veicīga roka izrīkos, bet šļauga roka pildīs klaušas.

25. Rūpesti nomāc cilvēka sirdi, laipns vārds – priecē.

26. Taisnais vada arī savu tuvāko, bet ļaundaru ceļš noved maldos.

27. Laiskais nenotvers medījumu, visdārgākā manta cilvēkam – veicīgums!

28. Uz taisnības takas ir dzīvība, tās ceļš ved uz nemirstību.