Sakāmie vārdi 14 NLB

1. Gudrība uzceļ savu namu, bet muļķība sagāž to savām rokām.

2. Kas taisnībā staigā, tas bijā Kungu, kas tek līkus ceļus, tas viņu nievā.

3. Muļķa mutē rīkste viņa lepnībai, bet gudro lūpas pasargā viņus.

4. Kam vēršu nav, tam apcirknis tukšs, branga raža – stipros vēršos.

5. Patiess liecinieks nemēdz melot, pilns melu dvašas viltus liecinieks!

6. Grib mēdītājs gudrību, bet nekā, taču saprātīgam zināšanas nāk viegli.

7. Turies tālāk no vīra nelgas – gudrus vārdus tur nedzirdēsi.

8. Gudrinieka gudrība – rast ceļu, muļķu muļķība – krāpties.

9. Sadziedājušies muļķi uz grēku, bet taisno vidū – laba griba.

10. Sirds tikai pati zina savas bēdas, un tās priekā cits nedalīsies.

11. Ļaundaru nams tiks sagrauts, bet taisno telts zels.

12. Cilvēka priekšā it kā taisns ceļš – bet tas, vienalga, noved nāves ceļos.

13. Pat smejot sirds cieš, un pēc priekiem nāk likstas.

14. Nekrietnais saņems pēc saviem darbiem, krietns vīrs – pēc savējiem.

15. Vientiesis tic visam, ko padzird, gudrinieks raugās, kur soli spert.

16. Gudrais bīstas un vairās ļauna, muļķis iekaistas un top pārgalvīgs.

17. Kas ātrs dusmās, tas izdara muļķību, bet izmanīgais top apskausts.

18. Vientieši iemanto muļķību, bet gudriniekus vainago zināšana.

19. Ļaunie klanīsies labo priekšā un ļaundari pie taisnā vārtiem.

20. Nabagu ienīst pat viņa tuvākais, bet bagāto mīl daudzi.

21. Kas nievā savu tuvāko, tas grēkdaris, kas žēlo nabagu, tas svētīts.

22. Vai nemisēsies tiem, kas domā uz ļaunu? Žēlastība un taisnība tiem, kas domā uz labu!

23. Pūliņi – tie allaž uz pārpilnību, runas – tās uz trūkumu.

24. Gudro vainags – viņu bagātība, muļķu muļķība – vien muļķība!

25. Taisns liecinieks glābj dzīvību, bet krāpnieks pilns melu dvašas.

26. Kas Kungu bijā, tas paļaujas droši, un viņa bērniem būs patvērums.

27. Bijāt Kungu – dzīvības avots, lai izbēgtu no nāves slazdiem.

28. Kad tautas daudz, tā ķēniņa godība, kad ļaužu trūkst, tas pavēlnieka posts.

29. Kas gauss dusmās, tas dižens saprašanā, kas ātrs garā, tas izcils muļķībā.

30. Dzīvību miesai dod rāms prāts – kā kaulu puve ir dedzība.

31. Kas nabagam dara pāri, pulgo Radītāju – tas godā viņu, kas pret sūrdieni žēlīgs!

32. Kad posts uznāk, pagalam ļaundaris, bet taisnais pat nāvē glābts.

33. Saprātīga sirdī gudrība atdus, bet muļķu krūtīs tā pagalam!

34. Taisnīgums paaugstina tautu, ik ciltij nes negodu grēks.

35. Ķēniņam tīk prātīgs kalps, bet viņa dusmas tiek nelietīgam.