Sakāmie vārdi 15 NLB

1. Rāma atbilde novērš naidu, bet nikna runa saceļ dusmas.

2. Gudro mēle lolo zinības, bet muļķu mute izšļāc tik muļķību.

3. It visur Kunga acis – tās pamana ļaunu un labu.

4. Dziedinoša mēle – dzīvības koks, bet, kad uz tās divkosība, tā salauž garu.

5. Muļķis ņirdz, kad tēvs šo pamāca, kas klausa pārmācību, tas gudrs!

6. Taisnajam namā daudz mantas, bet ļaundara guvums izput.

7. Gudro lūpas bārsta zināšanu, bet muļķu sirdis viļas.

8. Ļaundaru upuris Kungam riebj, taisno lūgšana viņam tīk.

9. Riebj Kungam ļaundara gaitas, kas dzenas pēc taisnības, to viņš mīl.

10. Bargi tiks mācīts, kas noiet no ceļa, kas nīst pārmācību, tas mirs.

11. Šeols un pazušana Kunga priekšā – vēl jo vairāk cilvēkbērnu sirdis!

12. Netīk mēdītājam, ka šo pārmāca, – nespers ne soli gudrajam tuvu!

13. Līksma sirds dara vaigu gaišu, sirdssāpes salauž garu.

14. Saprātīga sirds meklē zināšanu, bet muļķu mutes ganās muļķībā.

15. Nabagam grūti diendienā, bet līksms prāts – mūžīgas dzīres!

16. Labāk mazums, bijājot Kungu, ne liela manta ar sirdēstiem.

17. Labāk dārzāju bļoda, kad mīlestība klāt, nekā barots vērsis, kad naids līdzi.

18. Kas ātrs sirdī, drīz saceļ strīdu, kas gauss dusmās, tas noklusina ķildu.

19. Sliņķim ceļā ērkšķu žogs, bet taisnīgam bruģēta taka.

20. Gudrs dēls tēva prieks, muļķis par kaunu savai mātei!

21. Muļķība bezprāša prieks, sapratējs staigā taisnus ceļus.

22. Sabrūk nodomi, kad padoma trūkst, kam pulka padomnieku, tam nodomi piepildās.

23. Prieks pašam, ka mute prot atbildēt, un vārds īstā reizē – cik tas labs!

24. Dzīvības taka ved gudro augšup, ka šis glābjas no šeola apakšā!

25. Lepnā namu Kungs noplēš, bet atraitnes laukmalas viņš nosargā.

26. Riebj Kungam ļaunas domas, bet laipni vārdi ir šķīsti.

27. Kas grābtin grābj, pats noposta savu namu, kas vairās dāvanu, tas dzīvos!

28. Taisnais apdomā, iekams atbild, bet ļaundaru mute šļāc ļaunu.

29. Tālu Kungs no ļaundariem, bet taisno lūgšanas viņš dzird.

30. Sprigans skatiens priecē sirdi, laba vēsts spirdzina kaulus.

31. Kas klausās, kad dzīve pamāca, tas mitīs starp gudrajiem.

32. Kas atstumj pamācību – atmet pats sevi, kas pieņem pārmācību – gūst prātu.

33. Kunga bijība māca gudrībā – papriekš pazemība, tad gods!