Sakāmie vārdi 18 LG8
1. Kas ar citiem kopā neturas, tas savu gribu tik meklē, un ir kavēklis visās lietās.
2. Ģeķim netīk gudra valoda, bet tik vien atklāt savu paša sirdi.
3. Bezdievīgam staigā līdz negods un ar apsmieklu kauns.
4. Vārdi cilvēka mutē ir dziļš ūdens, un gudrības avots ir tekoša ūdens upīte.
5. Nav labi bezdievīga vaigu cienīt un nospiest taisno tiesā.
6. Ģeķa lūpas ieved ķildā, un viņa mute brēc pēc sitieniem.
7. Ģeķa mute sev pašai par postu, un viņa lūpas paša dvēselei par slazda valgu.
8. Lišķa vārdi ir kā saldi kumosi un spiežās dziļi sirdī.
9. Kas laisks pie darba, tas palaidņa brālis.
10. Tā Kunga vārds ir stipra pils; tur taisnais glābjas un top izglābts.
11. Bagātam manta ir viņa stiprā pils un viņam šķiet augsts mūris.
12. Pirms bojāiešanas cilvēka sirds top lepna, bet pazemība ved godā.
13. Kas atbild, pirms dzirdējis, tas tam par ģeķību un kaunu.
14. Vīra gars panes savas bēdas, bet kad gars izmisis, kas to var panest?
15. Prātīga sirds iemanto atzīšanu, un gudra auss meklē atzīšanu.
16. Dāvanas cilvēkam līdzina ceļu un viņu ved kungu priekšā.
17. Kas pirmais sūdz, tam taisnība; kad nu nāk viņa pretinieks, tad to tirda.
18. Mesli nobeidz ķildas un izšķir varenos.
19. Apkaitināts brālis ir cietāks nekā stipra pils, un ķilda nekā pils vārtu aizšaujamais.
20. No mutes augļiem ikkatrs savu vēderu pildīs, un viņa lūpu padoms to ēdinās.
21. Nāve un dzīvība stāv mēles galā; kā kurš runā, tā tam būs.
22. Kas sievu atradis, tas atradis labumu un mantojis žēlastību no Tā Kunga.
23. Nabags runā lūgdamies, bet bagāts atbild bargi.
24. Vīram kam draugi ir, pieklājās pašam par draugu turēties, jo dažs draugs mīlē vairāk nekā kāds brālis.