Sakāmie vārdi 24 NLB
1. Neapskaud ļaundarus, nealksti būt ar viņiem,
2. jo viņu sirds perina varmācību un viņu lūpas nes postu!
3. Kam gudrība, tas uzceļ namu, kam saprašana, tas to nostiprina,
4. kam zināšana, tam istabas pilnas dārgām un tīkamām mantām!
5. Gudrs vīram ir spēks, un zinātājs stiprāks par spēkoni,
6. jo karā vajag gudras ziņas, ir uzvara tur, kur netrūkst padomdevēju!
7. Par augstu muļķim līdz gudrībai – pilsētas vārtos šim mute neveras!
8. Kas gudro uz ļaunu, tam vārdā – viltusvērpējs!
9. Muļķīgo stiķi – grēks, ļaužu dzimumam riebj mēdītāji!
10. Palaidies tik posta dienā – cauri būs tavs spēks!
11. Izglāb tos, kurus ved nāvē, kas velkas uz kaušanu, tos izrauj!
12. Ja teiksi: mēs taču nezinājām! – vai tas, kurš vērtē sirdis, nemanīs? Tas, kurš uzrauga tavu dvēseli, zinās, viņš dos katram pēc nopelniem!
13. Ēd, dēls, medu, jo tas ir labs, medus kāres ir saldas tavām aukslējām –
14. tāpat gudrība tavai dvēselei, ja to atradīsi, tev būs nākotne un tava cerība nezudīs!
15. Neuzglūni kā ļaundaris taisnā miteklim, negrasies postīt viņa mājokli,
16. jo septiņreiz kritīs taisnais un celsies, bet ļaundarus gāzīs posts!
17. Ja tavs naidnieks krīt, tad nepriecājies, ja viņš klūp, lai tev nelīksmo sirds, –
18. ka Kungs neierauga, jo viņam nepatiks un viņš atraus tam savas dusmas!
19. Nepukojies nekrietnā dēļ, neapskaud ļaundarus,
20. jo nebūs nākotnes nekrietnajiem, ļaundaru gaismeklis dzisīs!
21. Bijā Kungu, mans dēls, un ķēniņu – pret šiem diviem tu nesacelies –
Gudro izteicieni22. jo pēkšņi var nelaime nākt no tiem, posts no abiem – vai tad ne?!
23. Arī tā teikuši gudrie: dot priekšroku tiesā nav labi!
24. Kas ļaundarim saka: tu taisns! – to tautas nolādēs un ciltis nīdīs,
25. bet, kas šo norāj, tam jauki iet – nāk pār tādiem dāsna svētība!
26. Taisni vārdi – kā skūpsts uz lūpām!
27. Padari ārā savus darbus, nostrādā godam, kas laukā veicams, – tad nāc un cel sev namu!
28. Neej pret kaimiņu liecināt tukšu – vai tad gribi saukties par mēlnesi?
29. Nesaki: kā viņš man, tā es viņam! Tam atdarīšu, ko viņš man! –
30. Gar sliņķa lauku es gāju un gar bezprāša vīnadārzu –
31. redzi, viss aizaudzis dzelkšņiem, no vienas vietas klāts dadžiem, sabrukusi akmens sēta.
32. Un es raudzījos un ņēmu vērā, es skatījos un guvu mācību:
33. mazliet nomiega, mazliet snaudas, mazliet saņemt rokas un atlaisties –
34. un jau piestaigā trūkums pie tevis un nabadzība kā varmāka!