Sakāmie vārdi 26 NLB

1. Kā sniegs vasarai, kā lietus pļaujas laikam, tāpat nepiedien muļķim gods!

2. Kā zvirbulis aizspurdz, kā bezdelīga aizlaižas, tā aplams lāsts aizšaujas garām.

3. Pātaga – zirgam, iemaukti – ēzelim un rīkste – muļķu mugurām!

4. Neatbildi muļķim pēc viņa muļķības, ka tu netopi kā viņš!

5. Atbildi muļķim pēc viņa muļķības, ka viņš nenotur sevi gudru!

6. Tas cērt sev kājā, tas dzer savu postu, kas muļķim uztic nest ziņu!

7. Kleinas klibiķim kājas – tāds ir sakāmvārds muļķa mutē!

8. Kā lingu aizlingots – muļķim rādītais gods!

9. Dzelkšņains zars žūpas rokā – sakāmvārds muļķa mutē!

10. Tas Dižais, kas visu rada, – pat muļķi viņš liek pie darba un blandoņas nostrādina!

11. Kā suns atgriežas pie saviem vēmekļiem, tā muļķis atkārto savu muļķību.

12. Paskat, vīrs, kas gudrs paša acīs – no muļķa var vairāk cerēt nekā no šā!

13. Sliņķis saka: uz ceļa ir lauva, lauvu māte staigā ielās!

14. Durvis grozās savās virās un sliņķis – savā gultā.

15. Mērc sliņķis bļodā roku – par grūtu šim celt to pie mutes.

16. Sliņķis paša acīs gudrāks par septiņiem, kas prot trāpīgi atbildēt!

17. Vai rausi aiz ausīm svešu suni? Vai skriesi iekarsis, kur sveši plēšas?

18. Kā dulns, kas sēj uguni, bultas un nāvi,

19. tā tāds, kas piemuļķo otru un saka: tik pajokoju! –

20. Kad malkas trūkst, apdziest uguns, kad prom kūdītājs, aprimst ķilda.

21. Ogles speltei un malka ugunij, un kašķa meklētājs, lai nenoslāpst ķilda!

22. Tenkotāja vārdi kā gardi kumosi – gludi ieslīd pašos sirds dziļumos!

23. Kā sudraba vāpe uz māla poda – tā kvēlas lūpas un ļauna sirds!

24. Lūpām liekuļo naidnieks, krūtīs tas lolo viltu,

25. kaut tas saldina savu balsi, netici tam, septiņas nelietības tam sirdī!

26. Lai cik viltīgi viņš slēptu naidu, gan viņa ļaunums nāks tautas priekšā!

27. Kas bedri rok, pats tur iekrīt, kas akmeni veļ, tam tas uzveļas.

28. Melu mēle nīst to, kuram dzeļ, un glāsmīga mute liek paklupt.