Sakāmie vārdi 28 LTV1965

1. Bezdievīgie bēg, kaut gan neviens viņiem pakaļ nedzenas, bet taisme ir pašapzinīgi droši kā jauns lauva.

2. Zemes grēku dēļ notiek daudz pārgrozību valdinieku un valstu starpā; bet ļaužu nopelnu dēļ, ja ļaudis ir gudri un prātīgi, valstis un valdinieki pastāv ilgi.

3. Vīrs, kas atrodas priekšgalā un nomāc nabagos, ir kā lietus, kas aizplūst projām un maizi nenes.

4. Kas atkāpjas no bauslības, ar to pašu izceļ un teic katru bezdievīgo, bet kas glabā bauslību, ļaunojas par tās pārkāpējiem. —

5. Ļauni ļaudis nepiegriež nekādu vērību taisnībai, bet tie, kas meklē to Kungu, ievēro visu.

6. Labāks ir nabags, kas staigā skaidrībā, nekā bagāts, kas iet aplamus ceļus.

7. Kas glabā bauslību, ir prātīgs dēls, bet kas ir uzdzīvotāju biedrs, tas apkauno savu tēvu.

8. Kas savu mantu vairo ar augļošanu, pārmērīgi lielas pagaidas naudā un graudā ņemdams, tas krāj to tādam, kas par nabagiem apžēlojas.

9. Kas novērš savu ausi, lai nebūtu jāuzklausa bauslības vārdi, tā lūgšana ir negantība.

10. Kas dievbijīgos pavedina uz ļauniem ceļiem, tas iekritīs paša izraktā bedrē, bet dievbijīgie iemantos labumu.

11. Bagātais nereti iedomājas savā prātā sevi visai gudru esam, bet nabags, kas apķērīgs, izprot viņa nodomus un rīcību. —

12. Kad pārsvars taisno pusē, tad klājas labi, bet ja pārsvaru iegūst bezdievīgie, ļaudis slēpjas.

13. Kas noliedz savu ļauno darbu, tam tas neizdodas, bet kas tajā atzīstas un turpmāk tā vairs nedara, tas izpel-nīsies žēlastību.

14. Labi tam, kas vienumēr Dievu bīstas! Bet kas nocietina savu sirdi, iekritīs nelaimē.

15. Bezdievis, kas valda pār nabadzīgu tautu, ir rūcējs lauva un rijīgs lācis.

16. Ja valdnieks nav pienācīgi sapratīgs, tad notiek daudz varas darbu, bet tas, kas ienīst negausību, dzīvos ilgi.

17. Cilvēks, kas vainīgs kādas dvēseles asins izliešanā, bēguļos līdz pat kapa malai, un neviens lai nemēģina viņu no bēguļošanas atturēt.

18. Kas staigā tikls un rimts, tam tiek palīdzēts, bet kas iet aplamu ceļu, tas negaidīti klups un kritīs.

19. Kas kopj savu tīrumu, tam maizes pietiks, bet kas nododas bezdarbībai, tam būs diezgan nabadzības.

20. Uzticams vīrs piedzīvo daudz svētības, bet tas, kas sevišķi steidzas bagāts kļūt, nepaliks nenoziedzīgs.

21. Veidot savu uzskatu par otru vienīgi viņa stāvokļa dēļ nav labi; dažs labs izdara ko ļaunu jau pat par maizes gabalu vien.

22. Cilvēks, kas ar skaudīgu aci dzenas pēc bagātības, tas nezina, ka viņš sastapsies ar trūkumu. —

23. Kas otru aprāj un pārmāca, iemantos pēc tam viņa labvēlību un pateicību, un pie tam vairāk nekā tas, kas ar savu mīksto mēli liekuļo viņa priekšā.

24. Kas savam tēvam vai savai mātei kaut ko atņem un saka: „Tas jau nav nekāds grēks!“ ir visai līdzīgs slep-kavam.

25. Negausis rada nesaskaņas, bet kas paļaujas uz to Kungu, būs bagātīgi apmierināts.

26. Kas paļaujas vienīgi uz savu sirdi, ir vientiesis, bet kas iet caur dzīvi ar gudrību, tas izvairīsies no visām briesmām.

27. Kas dod nabagam, tam nekā netrūks, bet kas savas acis no nabaga novērš, dabūs dzirdēt daudz lāstu.

28. Kad bezdievīgie paceļ galvu, tad ļaudis paslēpjas; kad viņi ir pagalam, tad taisnie iet vairumā.