Sakāmie vārdi 29 LTV1965

1. Cilvēks, kas ir patgalvīgs pret sodu, tas tiks pazudināts pilnīgi negaidot un nevienam nemanot.

2. Kad taisnie iet vairumā, tad ļaudis priecājas; ja turpretī valda bezdievis, tad tauta nopūšas.

3. Kas mīl dziļāku gudrību, iepriecina savu tēvu, bet kas ar netiklēm pinas, nodzīvo savu mantu.

4. Īsts ķēniņš uzceļ savu valsti ar tiesu un taisnību, bet sīksts un negausīgs valdinieks turpretī grūž to postā.

5. Vīrs, kas liekuļo sava tuvākā priekšā, tas izstiepj viņa priekšā tīklu viņa soļiem.

6. Kad kāds ļauns cilvēks grēko, viņš sapinas pats, bet taisnais priecājas un jūtas labi.

7. Taisnais atzīst arī nabadzīgo taisnību; bezdievis neievēro nekādus prāta aizrādījumus. —

8. Visa nievātāji un paļātāji nekautrīgi samusina pilsētu uz dumpi, bet īsti gudrie nomierina satraukumu.

9. Ja dziļi gudrajam gadās ko aizrādīt vientiesīgajam neprašam, tad pēdējais vai nu dusmo, vai smejas, bet miers viņu starpā neiestājas.

10. Asinskārīgie cilvēki nīst dievbijīgo, bet taisnie rūpējas par viņa glābšanu.

11. Nejēga izkrata sava gara saturu pilnīgi cita priekšā, bet īsteni gudrais to pataupa sev.

12. Ja kāds valdnieks uzklausa melus, tad tam visi viņa sulaiņi ir bezdievji.

13. Nabagie un mantas plēsēji satiekas cits ar citu, bet tas Kungs ir, kas viņiem dod acu gaismu.

14. Ķēniņam, kas taisnīgi tiesā nabagos, viņa goda krēsls pastāvēs mūžīgi.

15. Rīkste un pārmācība piešķip dziļu gudrību, bet zēns, ja tas atstāts pats savā vaļā, sagādā savai mātei kaunu. —

16. Kur daudz bezdievīgo, tur arī daudz grēku, bet taisnie piedzīvos bez-dievīgo krišanu.

17. Pārmāci savu dēlu, tad viņš tevi iepriecinās un sagādās atvieglojumu tavai dvēselei. —

18. Kur nav nekāda pravietiska priekšpasacījuma par nākotni, tur tauta kļūst mežonīga un garīgi tukša; bet labi tam, kas rīkojas pēc bauslības!

19. Kalps nav pārmācāms tikai ar vārdiem vien: ja viņš tos ari tūliņ saprot, tad viņš tos tomēr neievēro.

20. Ja tu vīru redzi, kam veikla mēle, tad zini, ka uz vientiesīgu neprašu liekamas lielākas cerības nekā uz viņu.

21. Ja kāds savu kalpu no jaunības tur par daudz maigi, tad viņš pēc tam grib kļūt par jaunu kungu.

22. Atrs un dusmīgs vīrs rada nesaskaņas un izraisa asu vārdu maiņu, bet nikns un sirdīgs izdara daudz grēku.

23. Cilvēka lepnība viņu gāzīs, bet pazemīgais iemantos godu.

24. Kas turas kopā ar zagļiem, kas dzird, kā zagļus lād, un tomēr par viņam zināmiem zagļiem neko nesaka, tas ienīst savu dzīvību.

25. Baidīšanās no ļaudīm noved pie pazušanas, bet kas paļaujas uz to Kungu tiek pasargāts. —

26. Daudzi cenšas nokļūt valdinieka vaiga priekšā, bet tiesas spriedums par katru nāk no tā Kunga.

27. Netaisnais taisnajam šķiet negantība esam, un kas ir taisna ceļa gājējs, tas ir negantības iemiesojums bezdievim.