Sakāmie vārdi 29 NLB

1. Rāj, cik gribi, šis zina labāk, bet piepeši piemeklēts – un nav dziedināms!

2. Kad taisnie pieņemas, tauta līksmo, kad ļaundari valda, tauta sten.

3. Kas gudrību mīl, priecē savu tēvu, kas pie maukām staigā, izputina mantu.

4. Ar tiesu un taisnību ķēniņš var stiprināt valsti – bet, kas nodokļus ceļ, tas to putina!

5. Kas glaimo savam tuvākajam, tas izmet tīklus zem viņa kājām.

6. Ļaundara grēks – lamatas pašam, bet taisnais līksmo un gavilē.

7. Taisnais rūpējas par nabago tiesībām, ļaundaris neliekas ne zinis.

8. Kūdītāji satrauc pilsētu, bet gudrie novērš naidu.

9. Vai gudrais tiesāsies ar muļķi – te tas skaišas, te smej, jēgas nekādas!

10. Asinskārie nīst krietno, bet taisnie sargā viņa dzīvību.

11. Muļķis izgāž savas dusmas, gudrais tās savalda.

12. Ja valdnieks ieklausās melu runās, visi viņa kalpi top ļaundari.

13. Sūrdienis un varmāka – abi līdzās, acu gaismu abiem dod Kungs.

14. Ja ķēniņš tiesā nabagos taisnīgi, viņa tronis stiprs mūžam.

15. Rīkste un rājiens nes gudrību – izlutis bērns mātei par kaunu.

16. Kad pieņemas spēkā ļaundari, pieņemas grēks, gan taisnie redzēs tos krītam.

17. Rāj savu dēlu – būs tev tīksms prāts, viņš kārumiem mielos tavu dvēseli!

18. Ja pravieši klusē, tauta izlut – svētīts, kas pie bauslības turas!

19. Ar vārdiem vien kalps nav pārmācāms – gan saprot, bet neliekas dzirdam!

20. Palūk uz vīru, kas vārdos steidzīgs, – no muļķa var vairāk cerēt nekā no tāda!

21. Kad kalpu kopš zēnības lutina, tas izaug par stūrgalvi.

22. Kas ātrs sirdī, drīz saceļ strīdu, kas nasks dusmot, tas bieži noziedzas.

23. Kas lepns, tas zemu kritīs, kas pazemīgs garā, tas mantos godu.

24. Zagļa līdzzinātājs nīst pats sevi – viņš dzird sevi lādam, taču viņam ir jāklusē!

25. Bailes no cilvēkiem ved slazdā – kas uz Kungu paļaujas, tas pasargāts!

26. Daudzi lūko pēc valdnieka vēlības, bet tikai Kungs spriež cilvēkiem tiesu.

27. Riebj taisnajiem katrs, kas dara pārestību, – riebj ļaundariem, kurš iet taisnus ceļus.